Spēlējošais treneris
Jau iepriekš man Arnis bija treneris, un pagājušajā oktobrī izveidojām kopēju pāri. Sākumā domājām, ka aizvadīsim tikai ziemas sezonu, – spēlējām amatieru līmenī un lielus mērķus neizvirzījām. Tomēr sasniedzām labus rezultātus un lēmām, ka turpināsim spēlēt arī Latvijas čempionātā. Jau Daugavpils posmā tikām pusfinālā, izcīnot ceturto vietu un pēc tam to pašu atkārtojot arī finālposmā Cēsīs, – kaut trijniekā šogad neiekļuvām, varam teikt, ka esam ceturtais spēcīgākais Latvijas pāris. Arnis ir strādājošais treneris, tomēr tāpat trenējāmies divreiz dienā un lēnām sasniedzām, ko vēlējāmies. Tas, ka Latvijā notiks Eiropas čempionāts, tika izziņots samērā neilgi pirms turnīra. Kad tas kļuva zināms, uzreiz izvirzījām mērķi tajā piedalīties – tāda iespēja jāizmanto. Ceturtā vieta Cēsīs deva ceļazīmi, un ieguvām iespēju piedalīties līdz šim nozīmīgākajā turnīrā karjerā.
Pret čempioniem - daudzveidīgi
Jau pirms izlozes prognozēju, ka pretim būs Stojanovska pāris, un beigās tieši tā arī bija. Pirms spēles interesanti likās, ka Stojanovskis piegāja pie tīkla un viņam puse rokas bija pāri tīklam. Protams, pirmās divas serves bez variantiem lidoja autā, un tad sapratām, ka jāsaņemas – nedrīkst tā vienkārši atdot punktus. Centāmies spēlēt kā jebkuru maču, nedomāt, ka pretim ir pasaules top pāris. Galvenais mērķis bija pēc iespējas dažādot spēli, jo, uzbrūkot vienveidīgi, Stojanovskis visu sabloķētu. Tagad viņš mums uzlika tikai vienu bloku.
Krieviem iepriekšējās divas nedēļas bija saspringtas, un bija acīmredzams, ka Krasiļņikovam ir problēmas ar ceļgalu, tāpēc viņš pret mums nespēlēja ar maksimālu atdevi. Turnīrā grafiks bija diezgan brīvs, un viņš tā laikā ieskrējās, finālā jau izskatoties labi. Savukārt Stojanovskis gan, domāju, pret mums spēlēja ar maksimālu atdevi.
Vētras piedzīvojums
Nākamajā dienā spēle mums bija plānota jau deviņos no rīta. Aizgājām uz kortiem, un uzreiz bija skaidrs, ka vējš ir ļoti liels, visticamāk, mačs tiks atcelts. Turpinājumā todien bija interesanti skatīties, kā traktori braukā pa jūru. Ja nebūtu iesaistījušies brīvprātīgie, nezinu, kā turnīrs būtu noslēdzies. Vētras dienā dalībnieku sanāksmē bija ļoti daudz jautājumu, spēlētāji nesaprata, kas notiks tālāk – vai finālu pārcels uz pirmdienu, vai viss turnīrs notiks centrā Ruuki. Beigās viss izvērtās, cik vien iespējams, ideāli. Visi baidījās no Covid-19, beigās daba nobaidīja vēl vairāk. Līdz ar to otro spēli pret Francijas pāri aizvadījām dienu vēlāk. Iesākām slikti, bet otrajā setā labi uzservēju, sanāca arī nobloķēt, ieguvu pārliecību, un šis sets bija stabils. Trešajā setā abas komandas labi turēja saidautu (guva punktus pie pretinieku serves), tomēr pašās beigās 2–3 reizes kļūdījāmies un cietām zaudējumu. Ruuki centrā man patika spēlēt, bija labi laukumi.
Jākāpj līmeni augstāk
Nākamo sezonu pilnībā veltīšu profesionāliem treniņiem divas trīs reizes dienā. Šobrīd notiek pārrunas saistībā ar jaunu pārinieku un treneri. Centīšos arī ziemā aizbraukt uz kādu nometni siltajās zemēs. Esmu ļoti pateicīgs Arnim, kurš šosezon man bija gan pārinieks, gan treneris, fiziski un garīgi sagatavojot mani pārejai no junioru uz pieaugušo pludmales volejbolu.
Badmintonam joprojām veltu laiku ziemā, izmantoju to kā labu fiziskās sagatavotības treniņu sastāvdaļu. Februārī redzēsiet mani arī Latvijas čempionātā.