Būdams Igaunijas Hokeja asociācijā, redzu, ko var darīt labāk. Zinot, no kurienes nākam, un saprotot, ka hokejs popularitāti ieguva tikai brīdī, kad valsts atguva neatkarību, uzskatu, ka atrodamies uz pareizā ceļa. Cilvēku skaits hokejā pieaug, it īpaši bērnu, tiesa, tagad gan aktivitāte mazliet piezemējusies, jo valstī ir ledus haļļu deficīts. Praktiski katru dienu hallēs treniņi vai spēles notiek nepārtraukti, tāpēc papildu brīvo ledus laiku nav. Jauniem bērniem pievienoties un sākt spēlēt hokeju nav iespējams tik daudz, cik mēs vēlētos, bet ceru uz pašvaldību atsaucību. Uzbūvējot jaunas halles, problēma tiktu atrisināta un šis sporta veids piesaistītu arvien vairāk interesentu. No vienas puses, situācija ir laba, jo bērni ir ieinteresēti, bet, no otras, infrastruktūra netiek līdzi attīstībai – tātad kvalitāte tiek bremzēta.
Tallinā mums ir galvenā halle ar trim laukumiem – diviem treniņu un galveno, kurā var saiet seši tūkstoši līdzjutēju. Pirms pieciem gadiem arī Rīgas Dinamo tur aizvadīja spēles. Galvaspilsētas otrā galā ir vēl viena halle ar diviem ledus laukumiem. Pagājušajā ziemā Tallinā bija atvērts arī brīvdabas laukums ar visām nepieciešamajām ekstrām, lai treniņus aizvadītu amatieri un bērni. Ņemot vērā, ka pandēmijas dēļ aizvadītajā sezonā bērni iekštelpās sportot nedrīkstēja, daudzi trenējās tieši brīvdabas laukumos. Otrajā lielākajā Igaunijas pilsētā Tartu ir divi hokeja laukumi, viens no tiem – iepirkšanās centrā, kur mājas spēles aizvada viena no Igaunijas čempionāta komandām. Pie austrumu robežas atrodas vēl divas halles, tāpat laukums uzbūvēts Viljandi, kas ir starp desmit lielākajām Igaunijas pilsētām. Nākamā pretendente uz laukumu ir Pērnava, kur pašlaik jau izveidota brīvdabas mākslīgā ledus halle, un arī pilsētā Veru vien aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas robežas daži iedzīvotāji ir ieinteresēti būvēt halli. Ziemās, ja laikapstākļi ļauj, ledus tiek liets daudzviet un vairākās pilsētās ir uzstādāmās laukuma apmales. Soms Jusi Tupameki mūsu valsts izlasi trenē jau septīto gadu. Treneru apmācībā mēģinām sekot līdzi tieši Somijas hokeja tendencēm – no šīs valsts cenšamies aizgūt pēc iespējas vairāk zināšanu un aicinām pie sevis ziemeļvalstu speciālistus. Tāpat katru otro nedēļu sazināmies un cieši sadarbojamies ar Latvijas Hokeja federāciju. Esam regulārā kontaktā arī ar lietuviešiem, kuri spēles līmeņa ziņā mums ir tuvāk, – abas valstis sekojam Latvijas piemēram cerībā pēc iespējas vairāk pietuvoties jūsu līmenim. Pagājušajā sezonā beidzot startēja Baltijas līga hokejā, kas Covid-19 pandēmijas dēļ gan nenoslēdzās, un atlikušo Top 4 komandu turnīru izspēlēsim šogad. Nākamo turnīru esam izlēmuši pagaidām nesākt, bet mazliet nogaidīt, lai redzētu, kā attīstīsies situācija ar vīrusu. Ceru, ka nākamajā sezonā atgriezīsimies pie ierastās kārtības.
Šogad pozitīva ziņa ir Latvijas kluba Kurbads pievienošanās Igaunijas čempionātam. Vairākas reizes esmu teicis, ka skatāmies, ko dara mūsu kaimiņi latvieši, bet Kurbada izvēle būs laba iespēja klātienē novērtēt, ko mūsu vienības spēs pret Latvijas klubu. Komandas tikušas pie interesanta izbraukumu galapunkta, nevajadzēs vairs spēlēt hokeju tikai savas valsts robežās. Mēs šo redzam kā soli attīstībā, un esmu pārliecināts, ka ar Kurbada līdzdalību turnīrs kļūs vēl labāks un līdzjutējiem interesantāks. Kurbada uzņemšanu apspriedām ar Latvijas Hokeja federāciju un tai tika dota zaļā gaisma. Latvijas klubs palīdz veidot mūsu hokeja vēsturi – septiņas komandas ir jauns rekords Igaunijas čempionātā. Jaunajiem spēlētājiem vairāk radīsies iespēja spēlēt pret pieredzējušākiem hokejistiem, un ceru, ka šis gads būs kā ledlauzis, raisot interesi arī tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri līdz šim hokejam nesekoja līdzi. Kad 2014. gadā kļuvu par Igaunijas Hokeja asociācijas prezidentu, vietējā čempionātā spēlēja tikai četras komandas, tostarp arī apvienotā U18 un U20 vecuma grupas jauniešu izlase. Vairākiem hokejistiem tieši šis gads varētu būt liels izaugsmes ziņā. Līdz šim Nacionālajā hokeja līgā (NHL) draftēts tikai viens igaunis Toivo Sūrso, kurš gan prestižajā turnīrā tā arī nedebitēja. Taču šogad pirmais igaunis spēlē KHL – Čerepovecas Severstal uzbrukumā cīnās Roberts Roba. Viņš tur tika klusi un pacietīgi, jo šobrīd Igaunijā hokejs vēl nav ļoti populārs. Cerams, Roba palīdzēs jaunajiem sportistiem izlemt nodarboties ar hokeju. Mēs, hokeja asociācija, vieni paši nevaram radīt interesi par šo sporta veidu, tajā jāiesaistās visiem spēles pārstāvjiem. Svarīgākais ir pēc iespējas vairāk bērniem piešķilt interesi par hokeja spēli. Jau trešo sezonu labākie Igaunijas U16 vecuma hokejisti no visām mūsu komandām piedalās Somijas pēc spēka otrajā jauniešu līgā. Pēc tam labākie spēlētāji no šīs apvienotās komandas tālāk dodas spēlēt vai nu Zviedrijā, vai Somijā. Es ticu Baltijas hokeja līgas formātam, laika gaitā mēs varam attīstīties. Turnīrā, kurā pārstāvētas trīs valstis ar kopējo iedzīvotāju skaitu vairāk nekā pieci miljoni, spēlētāji varēs augt kopā un pēcāk doties spēlēt augstos citu valstu čempionātos