MĀKSLINIEKU DEFICĪTS
Sacensības parādīja arī to, ka sporta veidā ir zināma krīze, jo palicis maz dalībnieku, kuri spētu ar savu mākslinieciskumu, artistiskumu, interpretāciju sajūsmināt un apburt skatītājus. Mūsu Deniss Vasiļjevs pieder pie šiem izņēmumiem, tomēr daudzi slidotāji prot slidot, lēkt, izpildīt akrobātiku, griezt piruetes, bet nespēj kvalitatīvi pasniegt savu programmu. Ir kā zaldāti uz ledus. Varētu domāt, ka tā ir tikai sakritība, tāds laiks, gan būs labāk. Tomēr tas vērojams ne pirmo gadu, tāpēc jau var runāt par ilgstošu tendenci. Kāpēc tā notiek?
Viens no galvenajiem iemesliem mākslinieku mazināšanās tendencei varētu būt pašreizējā tiesāšanas un vērtēšanas sistēma. Lai saprastu, tā jāsalīdzina ar veco (6,0) sistēmu, kas bija spēkā līdz 2004. gadam. Tad pastāvēja divas atzīmes – tehniskā un par artistiskumu. 50% vērtējuma aizņēma tehnisko elementu izpildes kvalitāte, bet vēl 50% – cik labi daiļslidotājs interpretēja savu programmu.
TIESĀŠANA KĀ SISTĒMA
Bet kā ir tagad? Arī pašlaik slidotāja vērtējums sastāv no divām daļām – tehnisko punktu summas un programmu komponenšu punktu summas. Tehniskos elementus veido lēcieni, piruetes, soļu celiņu sarežģītības pakāpe un to izpildījuma kvalitāte. Savukārt punktu summu par programmas komponentēm veido trīs sadaļas (agrāk – piecas): kompozīcija, prezentācija, slidotprasme. Kompozīcijas kritērijos vērtē to, kā kompozīcija tiek veidota saistībā ar mūziku, kā tiek savienoti elementi. Prezentācijā – kā slidotājs interpretē mūziku, tēlu, kāds ir viņa jutekliskums, enerģija. Slidotprasmēs – cik labi tiek pārvaldītas slidas, cik viegli un spēcīgi slidotājs slido, kāda ir līdzsvara kontrole. Kompozīcijas kvalitāti lielā mērā nosaka horeogrāfija. Tā ir māksla, bet vienlaikus būtībā tiek vērtēts horeogrāfa darbs. Tāpēc nereti var redzēt, ka programmas horeogrāfija ir ļoti laba, bet tās izpildījums notiek zemākā līmenī. Slidotprasme norāda uz sportista slidošanas tehniku. Tā ir tehniskā atzīme. Un tikai prezentācijas komponente atbilst tam, ko mēs 6,0 sistēmā sapratām ar artistiskumu, interpretāciju. Šajā vērtējumā viss atkarīgs tikai un vienīgi no paša slidotāja un viņa artistiskuma, spējas izjust un pasniegt savu programmu.
TEHNIKA DOMINĒ PĀR MĀKSLU
Vecajā sistēmā artistiskums deva pusi no vērtējuma, bet kā ir tagad? Ja paskatāmies Eiropas čempiones beļģietes Lunas Hendriksas izvēles programmas rezultātu (138,59 punkti) un prezentācijas komponentes vērtējumu 8,96, ko reizinām ar 2,67 (faktoru), sanāk 23,92 punkti. Līdz ar to prezentācijas jeb artistiskuma proporcija vērtējumā ir vien 17,25%. Ja šādā pašā veidā aprēķinām Denisa Vasiļjeva prezentācijas vērtējuma proporcijas izvēles programmā, sanāk 17,95%. Jāsecina, ka artistiskuma nozīme vērtējumā ir sarukusi no 50% uz nepilniem 18%.
Nav šaubu, ka daiļslidošanai jāattīstās tehniskajā un sarežģītības ziņā, taču spēkā esošā slidošanas vērtējuma sistēma ir pārāk labvēlīga daiļslidotājiem "lēcējiem" un nepiemērota "māksliniekiem". Te arī ir atbilde, kāpēc pēdējo palicis ļoti maz. Sportisti treniņos interpretācijas aspektam var pievērst maz uzmanības, jo tam ir maza vērtība punktu izteiksmē. Jāstrādā ar to, kas primāri dod rezultātu. Vienlaikus šis var būt iemesls tam, kāpēc talantīgi daiļslidotāji "mākslinieki" jau bērnu vecumā aiziet no sporta prom. Viņiem jau tad ir sliktāki rezultāti, salīdzinot ar "tehniķiem". Cik ilgi nebūt ne lētajā sporta veidā bērna vecāki ieguldīs naudu, ja nav rezultāta? Iegūtās necilās vietas arī pašam bērnam diez vai stimulē vēlmi turpināt nodarboties ar daiļslidošanu.
"PAZUDUŠIE" PUNKTI
Vai spēkā esošā tiesāšanas sistēma ir pareiza? Jau sen uzskatu, ka daiļslidotāja artistiskumam un interpretācijai jābūt ar daudz lielāku vērtību. Lūk, tikai viens spilgts salīdzinājums no Eiropas čempionāta. Īsajā programmā bulgāriete Aleksandra Feigina un zviedriete Jusefīna Taljegārda saņēma vienādu kopējo punktu summu – 57,33. Pēc papildu rādītājiem – tehnisko punktu summas – priekšroka un viena vieta augstāk tika dota Feiginai. Bet cik liela bija atšķirība abu slidotāju izpildījumā izvēles programmas laikā! Pretēji Feiginas pasivitātei Taljegārda izstaroja šarmu un burtiski interpretēja katru noti. Tiesnešu vērtējumā bulgāriete par prezentāciju saņēma 5,79, bet zviedriete – 7,39. Starpība nav liela – 1,6. Kur palika tā milzīgā atšķirība, kas bija redzama uz ledus? Čempione Hendriksa izvēles programmā saņēma augstāko novērtējumu par prezentāciju 8,96. Vai viņa patiesi bija labākā šajā jomā? Šķiet, ka ne, jo divas trešdaļas programmas bija ļoti koncentrējusies, saspringta. Atraisījās tikai pēc pēdējā lēciena. Tikmēr Jusefīna Taljegārda prezentācijas ziņā spilgti izpaudās jau ar pirmajām sekundēm. Tāpēc viņu salīdzinošais vērtējums nav objektīvs, jo Taljegārdas vērtējums bija par 1,57 mazāks, bet drīzāk vajadzēja būt otrādi. Arī citās klasēs varēja redzēt, ka tiesnešiem dažkārt piemīt tendence tehniskiem slidotājiem, kuri ir sliktāki mākslinieki, vērtējumu paaugstināt, bet īstiem māksliniekiem, kuri varbūt nav tik tehniski, nepamatoti samazināt interpretācijas novērtējumu. Beigās sanāk, ka interpretācijai jau tā ir maza loma kopējā vērtējumā un vēl tās vērtība "māksliniekiem" tiek samazināta. Tāpēc šādu daiļslidotāju vietas tabulās ir zemākas, nekā tām būtu jābūt.
VAJADZĪGA REFORMA UN FINANSES
Vēl viens iemesls, kāpēc būtiski jāpaaugstina artistiskuma un interpretācijas nozīme, – daiļslidošanai jāpalielina spēja piesaistīt skatītāju auditoriju gan sporta arēnās, gan pie televizoru ekrāniem, jo sporta veida reitingi pēdējos gados krītas. Diez vai līdzjutējiem ir interesanti vairākas stundas skatīties sacensības, kur dalībnieki bez jebkādas iedvesmas izpilda tehniskos elementus. Bet šo piesaisti var panākt lielā mērā tikai ar daiļslidotājiem "māksliniekiem", kuri prot interpretēt mūziku. Sekojošā skatītāju auditorijas palielināšana veicinātu sponsoru un naudas piesaisti sporta veidam kā tādam. Tas savukārt ļautu palielināt balvu fondu un panākt, lai augstvērtīgi daiļslidotāji būtu motivēti pēc iespējas ilgāk turpināt karjeru. Svarīgi, lai zvaigznes saņemtu ne tikai medaļas, ziedus, skatītāju aplausus, bet arī pieklājīgas naudas summas. Spēkā esošā sistēma ir jāmaina, citādi daiļslidošana zaudēs savas pozīcijas. Reformām nav jābūt radikālām, tās var ieviest samērā nesāpīgi un viegli. Mans galvenais secinājums un piedāvājums šo komponenti – prezentāciju jeb interpretāciju – iemiesot kā atsevišķu trešo lielo vērtējuma sastāvdaļu. Līdz ar to vērtēšanā būtu trīs sastāvdaļas: 1) tehnisko elementu punktu summa; 2) programmas kompetenču punktu summa (varētu atstāt četras komponentes no 6,0 sistēmas varianta); 3) artistiskuma, prezentācijas, interpretācijas (sauciet, kā gribat) punktu summa.
Prezentācijas punktus varētu noteikt līdzīgi kā iepriekš ar programmu kompetenču kritērijiem no 0 līdz 10, bet vērtējumu reizināt ar 10. Tas nozīmē – ja vērtējums ir 8,25, punktu summa sanāktu 82,50. Tad artistiskumam vērtība būtiski pieaugtu. Skatītāji to jau sen ir pelnījuši. Vienlaikus tas stimulētu daiļslidotājus domāt par šo aspektu, jo pašlaik esošā vērtēšanas sistēma nemotivē treniņos vairāk strādāt prezentācijas jomā. No tā iegūtu gan daiļslidošanas tiesāšanas objektivitāte, gan sporta veida popularitāte kopumā.