Benzīngalvu hobijs
Esam draugu apvienība, kuras sastāvā ir bijušie un esošie rallija braucēji. Tā izveidojās 2014. gadā, kad devāmies uz pasaules čempionāta posmu Polijā, un smejoties radās arī nosaukums Rally Buhariki. Grupā pastāvīgie biedri ir 6–7 un visi esam benzīna galvas! Tagad apmeklējam visus tuvējās apkārtnes WRC rallijus – trīs reizes bijām Polijā, kur posms vairs nenotiek, regulāri dodamies uz Zviedriju, Somiju un, protams, arī Igauniju. Esam arī mazāka līmeņa rallijos, bet dažreiz Rally Buhariki pārstāvēts arī rallijkrosā, pasaules čempionātā hokejā un citos sporta notikumos. Atbalstām jebkuru sporta veidu, bet rallijs ir primārais, jo paši esam rallisti.
Iniciators, ka uz sacensībām jāņem līdzi Latvijas karogs, bija Dāvis. Uz pašu pirmo ralliju Polijā aizbraucām ar visparastākajiem karogiem, kas iekārti makšķerkārtā, bet pēc tam kāds no draugiem mūs izaicināja – jāpanāk, lai karogs būtu redzams televīzijā vai vismaz tiešraides kamerās no braucēju mašīnām. Izaicinājums pieņemts! Devāmies uz Somijas ralliju, atbalstot Igaunijas zvaigzni Otu Tenaku, un tur starp diviem kokiem pāri ceļam pārvilkām gan mazo Latvijas karogu, gan Tenaka tolaik pārstāvētās Toyota Gazoo Racing komandas karogu. Nākamajā ziemā, dodoties uz Zviedriju, parādījās iespēja tikt pie 2x4 metrus liela karoga. Toreiz visu laikus sagatavojām un brīdī, kad aizbrauca pēdējā drošības mašīna, karogu ātri uzvilkām pāri trasei. Tas bija garas taisnes galā, un braucēji nevarēja to neredzēt. Vēlāk karogu izkārām arī pie slavenākā Zviedrijas rallija tramplīna Colin’s Crest, turklāt tieši tajā vietā no trases nobrauca pasaules čempions Sebastjans Ožjē, un līdz ar to visos rallija apskatos šī epizode bija redzama ar Latvijas karogiem fonā.
Pēc šī rallija tikām pie karoga, ko tā līdzšinējais īpašnieks raksturoja īsi: "Tik liels kā fūre, bet jums nebūs pa spēkam to izkārt." Tas bija tieši tas, kas mums vajadzīgs! Pirmoreiz šis karogs darbībā parādījās Eiropas čempionāta posmā Latvijā, kur to uzkārām pāri ceļam. Kaut sākotnēji tika paziņots, ka tā nevarēs palikt, beigās tomēr situācija mainījās. Piedzīvojumu bijis daudz, Igaunijā pat divreiz mums ir nozagti 2x4 metrus lieli karogi.
Arestē par runāšanu pretī
Pirms šī gada Somijas rallija iegādājāmies vēl vairākus lielus karogus un kopā uz sacensībām mums to bija padsmit, no kuriem desmit lielāki par metru. Tie visi tika izkārti trasē. Mēs bijām seši, bet, kad šādas lietas darām, ātri pieslēdzas arī palīgi no malas. Ja paspējam pirms ceļa slēgšanas, trasē iebraucam vēl naktī un tad daudzas stundas karinām paši, bet, ja tas notiek pa dienu pirms ātrumposma sākuma, apkārt sarodas daudz palīgu, jo visiem lielākoties šādas aktivitātes patīk. Pēc Somijas sasniegšanas darbu sākām vēl naktī, karogus sakarot shakedown jeb atklāšanas ātrumposmā. Tajā sportisti priecājās par skaisto noformējumu un Ulivers Sūlbergs sociālajos tīklos publicēja bildi ar trim mūsu karogiem fonā. Tomēr nākamajā dopā, kurā ieradāmies, radās problēmas. Mūsu darbības nepatika vienam no tiesnešiem un vietējie ilgi nevarēja tikt skaidrībā, vai ļaut mums turpināt. Kad uzraugs jau uzvilkās, mīļā miera labad lielo karogu paši noņēmām, bet vienu no vidējā izmēra karogiem norāva drošības mašīnā esošais tiesnesis. Tobrīd viss it kā vēl bija kārtībā, un ātrumposmu mierīgi noskatījāmies. Tā kā pēc stundas pa to pašu ceļu sportistiem bija plānots braukt vēlreiz, sākām domāt, ka vajadzētu paiet nostāk un karogus sakārt cituviet. Nesanāca.
Pie mums pienāca policisti, un ļoti draudzīgā manierē sākām runāties. Pēkšņi viņi veda prom Artūru, tad Raivi, bet joprojām pat nenojautām, ka tiksim arestēti. Beigās trīs no mums tika iesēdināti policijas mašīnas kabūzī, bet trīs, kuri acīs bija rēgojušies mazāk, palika uz vietas. Tikām vesti pa ātrumposma ceļu un kādā brīdī pamanījām, ka aiz policijas mašīnām lielā ātrumā seko arī mūsu kemperis, tāpēc policijas mašīnā esošie pilnā nopietnībā nodomājām, ka Dāvis brauc glābt. Pat policijas iecirknī viss ritēja draudzīgi un bija sajūta, ka mums tikai pakratīs ar pirkstu. Līdz brīdim, kad lika vilkt nost apavus.
Paralēli četri policisti un pārējie trīs puiši sakāpa kemperī, kam pie stūres apsēdās policists. Kemperis tika stūrēts ļoti raiti. Tik raiti, ka ledusskapim attaisījās durvis un sāka krist ārā tur esošie konservi. Gribējām tos salikt atpakaļ, bet policisti uzreiz atbildēja, ka nedrīkstam celties. Tajā brīdī arī kemperī esošie sapratām, ka ir nopietni. Tikām aizvesti uz stāvvietu ārpus Jiveskiles pilsētas, un policisti pateica, ka līdz astoņiem rītā kemperi nedrīkst kustināt. Kā viņi pauda, mēs zināsim, ka to var darīt, brīdī, kad piezvanīs mūsu čomi. Tomēr viņi zvanīja jau pirms desmitiem vakarā un teica, lai braucam pakaļ.
Karcerī tika pavadītas nepilnas četras stundas. Kaut arī viņi tiešām bija plānojuši mūs turēt visu nakti, Somijas policisti sāka satraukties, kad pieprasījām pamatojumu, kāpēc atrodamies ieslodzījumā. Viņi šo pamatojumu sagatavoja latviski, bet tajā bija teikts, ka esam runājuši pretī tiesnesim. Sākām smieties. Vai tiešām arestē par runāšanu pretī? Drīz vien arī policisti saprata, ka šāds pamatojums nebūs pietiekams, un tomēr tikām izlaisti. Viss labs, kas labi beidzas! Rallijs notika vēl divas dienas, un tajās turpinājām apmeklēt sacensības, skatoties uz pasaules labākajiem braucējiem.
Nākamajā dienā, kad iegājām teritorijā, tiesneši pateica, ka Latvijas karogi šajā rallijā ir aizliegti. Vairs nekārām tos pāri ceļam, bet trases malā tāpat karogu bija daudz. Somijā ir viens no labākajiem rallijiem, un noteikti tajā atgriezīsimies – nevajag par valsti un ralliju spriest pēc viena tiesneša. Tādi nav visi. Notikušais mūs neapturēs, bet padarīs tikai stiprākus.
Ar vislielāko nepacietību gaidām 2024. gadu, kad WRC rallijam vajadzētu notikt arī Latvijā. Raimond Strokš, turies!