"Kad biju maza, ķēros klāt visam, kas kustas un rūc. Tā jau piecos gados tiku pie sava pirmā kvadricikla, tētis laukos mani mācīja ar to braukt. Vēlāk izdomājām, kāpēc gan ne, ja patīk, varam pamēģināt arī sacensībās, kurās braucu jau divus gadus. Vispirms tie bija nelieli ziemas sprinti prieka pēc, bet izlēmām, ka vajag kaut ko vairāk, un tagad jau divus mēnešus pilnvērtīgi trenējos rallijkrosā, kurā mums palīdz Juris Spīķis. Nevarēju sagaidīt, kad būs iespēja trasē pacīnīties ar konkurentiem, jo tas ir citādi nekā sprinta sacensībās," stāsta Maija.
Jaunajai autosportistei ir četras sacīkšu mašīnas. "Pirmās divas bija trešie golfi, pagājušajā ziemā no Jura Spīķa nopirkām Ford Puma, mums ir arī Seat Ibiza, bet ar to pagaidām vēl nebraucam. Varu pastāstīt, kā dzinējs darbojas, bet to salabot vēl nemāku. Man ļoti patīk visu pētīt, bet šobrīd, ja tā var teikt, mani pie labošanas darbiem nepielaiž, jo esmu braucēja, kurai uzdevumi ir citi. Tomēr noteikti mācīšos, lai spētu arī labot mašīnu."
Būt autosportā starp daudziem vīriešiem ir patīkami, nenoliedz meitene. "Ļoti daudzi mani atbalsta – ja trasē kļūdīšos, visi nāks klāt, lai ieteiktu, kā darīt labāk. Mani uzņem ļoti labi. Vēlos, lai meitenes nebaidās no autosporta un, ja zina, ka viņām tas patīk, lai nāk un droši brauc. Es būšu priecīga par jebkuru meiteni. Meitenēm autosportā būt ir forši, neviens neko nepārmet, visi atbalsta. Arī pēc uzvaras pat tie, kurus apsteidzu, nāca, mani apsveica un teica, ka esmu milzīga malace, ka viņiem ir patīkami redzēt uz starta meiteni, ka bijis forši ar mani pacīnīties. Paldies par šo atbalstu!"
"Treniņi notiek gandrīz katru nedēļu. Katras brīvdienas esmu trasē un trenējos vai nu kartingā, vai rallijkrosā. Šovasar ir grūti koncentrēties skolā uzdotās obligātās literatūras lasīšanai, bet citas problēmas sporta apvienošanā ar mācībām pagaidām nav bijušas.
Autosports ir pats labākais, jo tajā iegūstu adrenalīna devu, ko organisms visu laiku gaida. Autosports dod milzīgu prieku. Pēc brauciena esmu pārpildīta emocijām, turklāt, ja vēl kaut kas trasē sanāk un uzvaru, fantastiski – tas ir kā burbulis, kas ilgu laiku aug un tad pārsprāgst. Mans treneris saka, ka esmu ļoti laba apdzīšanā, – man ir liela drosme un apdzenu arī tādās vietās, kur citi to nekad nedara. Esmu bezbailīga, bet arī pārliecināta par sevi, jo zinu, ka spēšu mašīnu noturēt," atklāj Maija.
"Rallijkrosā es gribētu būt kā Reinis Nitišs. Ļoti gribētu braukt pasaules čempionātā, bet konkrēti mērķi šobrīd vēl nav izvirzīti – kur varēsim tikt, uzreiz dosimies. Ja redzēsim, ka šeit ir uzvarēts, skatīsimies, kur spert nākamo soli. Tas vēl ir tālu, bet tāds šobrīd ir mans sapnis."