Divdesmit piecus gadus, katru basketbola sezonu, maijā viss beidzas. Ir jāpavelk svītra veselai dzīvei gada garumā, un tad vai nu priecīgs ar labi padarīta darba sajūtu ieej vasarā un turpini iesākto, vai mēģini to visu norīt un, vienā mirklī nomirstot, atdzimt no jauna ar gatavību iet kārtējā dzīves aplī. Pat tad, kad uzvaras gaviles ir kā varavīksne šampanieša lietū, mēs, menedžeri, administratori, direktori, esam kaut kur blakus ar domām par nākamo dienu. Tāds ir mans darbs, tāds ir visu mūsu darbs komandas sporta veidos. Apstāties nav laika, jo, tikko tu izdomā ievilkt elpu, hops! – jau skaties kādam pakausī.
Ir 2020. gada maija rīts. Ceļos un veļos, lēni, bez noteiktības, bez skaidras vīzijas kaut kam tālāk par nākamo nedēļu! Manai "kārtējai dzīvei" svītras vietā ir ielikta vārga daudzpunkte… Globālā pandēmija, vīruss, saslimušie, mirušie, roku mazgāšana, Viņķele, Dumpis… Viss ir, bet sporta nav, mans ikdienas ritms ir mainījies. Mainījies kopš 2020. gada marta vidus. Sasodītie astrologi, jūs nemaz neesat tik viedi, jūs neko no tiem retrogrādiem un citiem grādiem nejēdzat! Jau pagājušajā pavasarī, kamēr jūs solījāt lieliskus divpadsmit gadus, kāds no maniem čomiem teica: "Zini, es nemāku izskaidrot, bet ir sajūta, ka būs sūdi, globāli sūdi!" Viņš nav astrologs, vienkārši cilvēks, cilvēks no basketbola. Nu tā, ka no BASKETBOLA. Līdz saknēm.
Varam pasmaidīt! Par ticību. Par ticību sev. Nepārvarama vara un ārēji apstākļi – tagad izjūtu šo vārdu nozīmi pilnā mērā. Man un lielai Latvijas iedzīvotāju daļai ir atņemts pārdzīvojumiem bagātais basketbola pavasaris, mūsu klubam ir atņemts prezidents, Ventspils basketbolam ir atņemta tā stabilitātes sajūta, kas raksturoja šo provinciālo basketbola klubu un darīja to atpazīstamu uz Eiropas basketbola kartes. Kā basketbola klubu no Latvijas, Ventspils. Brīvostas pārvalde ir kluba izdzīvošanas faktors? Viennozīmīgi.
No jaunajiem top menedžeriem dzirdētas tēzes par to, ka Brīvostas uzdevums ir nodrošināt tādu vidi uzņēmējiem, ka tie paši vēlas finansēt sportu pilsētā. Un tas tikšot izdarīts. Piekrītu un domās aplaudēju, bet galvā skan "domāsim valstiski", "ventspilnieki necietīs"… Jau cieš. Fonā politika, iespējams, revanšisms, nevēlēšanās, sīkas un lielas riebeklības… Parasts tirgus. Izpratnes par to, kā funkcionē sporta klubi, valsts pašreizējai politiskajai elitei nav. Nu vismaz manī nav pārliecības, ka būtu. Varbūt nevēlas. Naudas jautājums, neērts. Kā sporta klubiem darboties, kā ar finansējumu? Vai no uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām? Kāds ir reklāmas tirgus valstī? Nodokļu atvieglojumi kultūrai, sportam? Kas vispār notiek ar profesionālo sportu valstī? Vajag, nevajag? Varam, nevaram? Covid-19 saasina hroniskas kaites arī valsts sporta nozarē. Tā ir pozitīva blakne. Latvijas basketbola sabiedrībai jauns prezidents, jauna valde, pasmaga situācija, kas prasa tūlītējus risinājumus. Saprotu, var apjukt. Nesaprotams lēmums, savā ziņā unikāls uz visu Eiropas klubu basketbola sacensību fona – nosaukt Latvijas čempionus basketbolā, sacensībās, kuras nekad nav notikušas. Hallo, mēs te sportā darbojamies! Te rezultātus neuzzīmē, sēžot pie galda. E-līga. Atkal viss uz klubu pleciem, bet paldies kaut vai par to. Teorētiski mēģinām atstrādāt esošus reklāmas līgumus. Praktiski nesanāk. Paralēli attālinātas sapulces par nākamo sezonu. Ir zināma rosība, paldies Mikam, paldies Klāvam, strādājam samērā produktīvi.
Ne viss ir tieši tā, kā es to redzu, bet viedokļa līderi ir citi. Ventspils mazliet pagājusi maliņā. Cīnās par izdzīvošanu. Pagaidām bez statusa. Desmitkārtējie Latvijas čempioni, Baltijas līgas čempioni, Latvijas–Igaunijas līgas čempioni, FIBA un NEBL sacensību laureāti. Ir pārliecība, ka mēs izdzīvosim, jo mums ir mūsu pašu veidota vēsture.
Kārtējais 2020. gada maija rīts. Ventspilī spīd saule. Ir globālā pandēmija, ir Viņķele, ir Dumpis un kaut kur Liepājā ir Žigis – lāga zēns ar viedokli. Darba kārtībā nav jautājumu par labklājību, bet par izdzīvošanu sporta nozarē! Joprojām līderu nav, stratēģijas nav, rīcības nav. Vismaz te, Ventspilī, nejūt, ka valstī kādam tas būtu svarīgi. Pazib «kāzu ģenerāļi», ir darbības imitācija ar eventuālu mērķi ievākt politiskas dividendes vai nosargāt krēslus. Ir dīvaina komunikācija sociālajos medijos no sērijas – neredzi, mēs taču strādājam, mēs darām! Piedodiet, nejūtu un neredzu, bet zinu, ka ir speciāli apmācīti krīzes menedžeri. Kaut kur.
Tikmēr kopumā valstī "viss ir kārtībā". Valsts kādam dala miljonu simtus, kādam miljonus, sports atkal kaut kur starp dalībniekiem kārtējās Bada spēlēs. Tas tad arī ir viss, kas būtu jāzina par 2019./20. gada basketbola pavasari.