Mēra ar lāzeri
Protams, pulsa mērīšana nebeidzas tikai ar skaista pulsometra iegādi vai aplikācijas uzstādīšanu viedtālrunī, kam seko priecāšanās par mainīgajiem skaitļiem, kurus novērot treniņu laikā un analizēt grafiskās līknes pēc tiem. Nepieciešamas zināšanas gan fizioloģijā (tostarp sporta fizioloģijā), gan treniņu metožu ietekmē uz organisma funkcijām, ir jāpārzina arī sava ķermeņa individuālās īpatnības. Lai arī šajā rakstā pāris no šīm lietām tiks apskatītas, ar to noteikti būs par maz veiksmīgai pulsa frekvences rādītāju analīzei un izmantošanai treniņu procesā. Vienmēr jākonsultējas ar speciālistiem!
Kādreiz sportisti varēja iztikt bez pulsometriem un realizēt veiksmīgu treniņu procesu, tomēr arī tad nereti tika mērīta pulsa frekvence, izmantojot palpācijas metodi. Šobrīd pulsometri eksistē un norobežojoties var palaist garām daudz vērtīgas informācijas, kas treniņu procesā lieti noder. Ja ne īstermiņā, tad garākā laika periodā noteikti. Mūsdienīgie aparāti viegli sinhronizējas ar viedtālruņiem, ērti pārnesot treniņa informāciju viegli pārlūkojamā veidā elektroniskajās treniņu dienasgrāmatās. Iespējams pievienot arī pašbildi no treniņa.
Pulsa frekvences rādītāji paši par sevi ne vienmēr ir pietiekami informatīvi, tādēļ tos vērtē kopā ar citiem slodzes raksturlielumiem, piemēram, pārvietošanās ātrumu. Šo funkciju mūsdienu pulsometri gana kvalitatīvi realizē ar GPS palīdzību, bet vēl pirms desmit gadiem tas bija visai ekskluzīvi. Nav arī tālu līdz tam, kad ar dažādu citu sensoru palīdzību pulsometri spēs apmierinošā precizitātē mērīt kustību raksturlielumus telpās, kur GPS nedarbojas. Un ne tikai ķermeņa pārvietošanos, bet arī tādus kustību biomehāniskos rādītājus kā soļu frekvenci, kontakta fāzes ilgumu pēdai, kustību virziena izmaiņas, paātrinājumu un daudz ko citu. Atsevišķi aparāti to var jau šobrīd, bet precizitāte vēl nereti klibo, salīdzinot ar zinātniski precīzām iekārtām. Pašu pulsu, protams, var mērīt pietiekami precīzi. Šobrīd tirgū dominē divas tehnoloģijas – pulsa mērīšana ar krūšu jostu vai ar lāzera palīdzību, kas iebūvēts pašā pulkstenī. Lāzera tehnoloģija ir ērtāka, jo nav nepieciešams lietot papildu jostu, taču šī tehnoloģija pagaidām atpaliek precizitātē. Neiedziļinoties smalkumos, kopumā tā savu funkciju veic labi, taču atsevišķās situācijās var uzrādīt atšķirīgus datus no krūšu jostas, kura pulsa frekvenci mēra stabili un ar minimālām kļūdām, kas sportā ir būtiski. Tāpat krūšu jostas lietošana ir akceptējama arī atsevišķos kontakta sporta veidos un sporta spēlēs, kur pulksteņa izmantošana nav atļauta.
Maksimālā pulsa frekvence
Lai cik arī pulsometrs būtu precīzs un advancēts, tā lietošanai jāņem vērā dažādas ķermeņa individuālās iespējas. Arī ražotāji cenšas iestrādāt dažādu testu veikšanu pulsometru funkcijās, lai to rezultātus izmantotu slodžu analīžu algoritmos. Būtisks pienesums ir gulēšanas laikā mērītais pulss, kas palīdz gan analizēt miega kvalitāti, gan precīzāk novērtēt miera stāvokļa pulsa frekvenci un atjaunošanās procesus.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!