Ilgi gaidītais
Slavišas Stojanoviča vārds starp Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata kandidātiem tika locīts jau 2018. gada pavasarī, taču toreiz darba grupa ar tā brīža Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu Kasparu Gorkšu priekšgalā šim postenim virzīja Miksu Pātelainenu. Būdams labs motivētājs, taču ne tik labs treneris, soms pie komandas stūres pabija vien septiņus mēnešus un pēc atklātas sarunas ar Gorkšu decembrī atkāpās. Viņš par to pavēstīja vēl nepieredzēti korektā veidā, apzvanot Latvijas sporta žurnālistus un par jaunumiem paziņojot katram personīgi.
Tajā brīdī sākās četru mēnešu ilgs spekulāciju laiks. Vien pāris nedēļu pēc Pātelainena atkāpšanās LFF valdei jau it kā esot bijis zināms nākamais izlases stūrmanis, taču beigās Slaviša oficiāli par galveno tika apstiprināts vien martā. Turklāt viņš nemaz nebija pirmais vārds, kas parādījās pie apvāršņa, jo labu laiku mediju vidē tika pieņemts, ka valstsvienību pārņems ukrainis Viktors Skripņiks, kurš 2018. gadā Riga futbolistus aizveda līdz pirmajam Latvijas čempiontitulam. Tiesa, LFF valdē šis speciālists nemaz neesot reāli izskatīts, bet kā vēl viens pretendents galdā celts vietējais treneris Dainis Kazakevičs. "Gorkšs par favorītu bija izvirzījis Stojanoviču, bet Dainis it kā būtu bijis gatavs piesegt šo pozīciju, ja Kasparam ar Slavišu nebūtu izdevies vienoties," Sporta Avīzei skaidro LFF valdes loceklis Arturs Zakreševskis.
Atrast nacionālajai izlasei jaunu galveno treneri bija uzņēmies tieši LFF prezidents Gorkšs, un pagājušā gada martā pēc ilgas vilcināšanās Stojanovičs beidzot tika apstiprināts. Lai oficiāli varētu pārņemt valstsvienības stūri, slovēņu trenerim bija jāpamet darbs Bulgārijas klubā Sofijas Levski. Gorkšs kaislīgi aizstāvēja Stojanoviča kandidatūru, un valde nobalsoja par šī speciālista iecelšanu galvenā trenera amatā. Viņam tika piešķirts trīs gadu līgums ar domu par darbu ilgtermiņā. Stāžs 50 gadu vecajam slovēnim cienījams – vadījis Slovēnijas izlasi, divreiz ar Domžale kļuvis par šīs valsts čempionu, kā arī ar pazīstamo Belgradas Crvena Zvezda triumfējis Serbijas čempionātā.
Sākums bija tikai māns
Skaidrs, ka Stojanovičs tobrīd uzņēmās savas karjeras lielāko izaicinājumu – pēc ļoti neveiksmīgās UEFA Nāciju līgas pasaules ranga 131. vietas īpašnieci Latviju gaidīja smaga Eiropas čempionāta kvalifikācija, cīnoties vienā grupā ar Poliju, Austriju, Izraēlu, Slovēniju un Ziemeļmaķedoniju. To, ka darbs nebūs viegls, apzinājās arī pats slovēnis, turklāt jau pirmajā mačā bija smags nokdauns – bezzobains sniegums un 1:3 pret maķedoniešiem. "Šis brīdis nav viegls – tas ir sarežģīts visiem iesaistītajiem, taču cenšamies atrast izlases kodolu, ar kuru virzīties uz priekšu. Šis ir laiks, kad izveidot ko tādu, ar ko varēs lepoties visa Latvija. Noteikti daudzi cer, ka šīs pārmaiņas ieviesīsies ātri un viegli, taču tā tas nenotiek," pēc debijas pie valstsvienības stūres ar pacietību bruņojās Stojanovičs. Nākamais mačs komandai bija pret Poliju. Lai gan izbraukumā tika zaudēts ar 0:2, Latvijas futbolisti demonstrēja krietni saturīgāku sniegumu nekā Skopjē, un apmierināts bija arī Stojanovičs, norādot, ka komanda savā attīstībā spērusi pat vairākus soļus uz priekšu
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!