Nesen man uzrakstīja kāda jauna žurnāliste no vietējā medija. "Mēs ar kolēģiem rīkojam sacensības, ko dokumentēsim kā rakstus portālā," teica viņa. "Katrs mēģinās citādāku diētu, un skatīsimies, kuram svars ies nost ātrāk. Meklējam uztura speciālistu, vai jūs būtu ar mieru?" cerīgi uzjautāja man, bet atbildēju diezgan strikti. Svara samazināšana nav sacensības! Nelietojiet nejauši izvēlētas šarlatānu diētas, jo maksāsiet ar savu veselību! Aicināju arī nerakstīt par to, jo tas maldinās lasītāju. Atbilde mani pārsteidza – žurnālistēm bija vienalga. Vajadzēja interesantu pieredzi un materiālu, nevis iedziļināšanos. Taču vienalga mēdz būt arī vīriešiem. Dati par Latviju nav pieejami, bet ASV pētījumi rāda, ka dzīves laikā diētas izmēģina vismaz 45% sieviešu un 20% vīriešu, kas nebūt nav maz.
Ātri un slikti
Pirms spriest par diētām un to kaitīgumu, būtu nepieciešams precizēt terminoloģiju. Jēdziens "diēta" izteikti atšķiras postpadomju un Rietumu valstīs. Mūsu izpratnē diēta ir īstermiņa pasākums svara samazināšanai, bet Rietumu pasaulē šo vārdu izmanto, lai apzīmētu ēšanas paradumus – lai arī kādi tie būtu. Tur kampaņveidīgu notievēšanas pasākumu drīzāk sauks par svara kontroli, tāpēc izmantosim mums ierasto terminu.
Ar diētu notievēt vēlamies ātri un efektīvi: būt slaidai kāzu kleitā, ielīst vecajā uzvalkā, labi izskatīties izlaidumā, aiziet uz svara zāli un zibenīgi ātri kļūt par vīriešu apakšveļas modeli. Tiek uzskatīts, ka diētai ir straujš sākums, neilgs ciešanu posms – kādu nedēļu vai divas dzīvojam pusbadā vai pārtiekam no pāris lakstiem – un tad iegūstam skaistu, iespaidīgu rezultātu. Pēc šāda šablona tiek veidotas visas notievēšanas programmas, ko piedāvā pavirši padomdevēji, mediji, kas nav pacentušies pakonsultēties ar jomas ekspertiem, kā arī ātras pelņas meklētāji, kuri tikai par 9,99 eiro tev pārdos unikālu diētu ar šķietami nopietnu nosaukumu.
Slaiduma programmas pieejamas daudz, bet tās nav pārāk dažādas. Deviņdesmitajos gados populāras kļuva tā saucamās monodiētas – ciešanas vairāku nedēļu garumā, pārtiekot tikai no viena produkta, piemēram, griķiem, biezpiena, sīpolu zupas vai gurķiem. Ne mazāk populāras un joprojām dzīvas ir mazkaloriju diētas, kas dienā paredz uzņemt ne vairāk kā 500 kilokaloriju. Kā izskatās 500 kilokalorijas? Mikropusdienas ar liesas gaļas gabalu, saujiņu rīsu un salātiem, viens vidējā izmēra burgers vai gandrīz līdz galam apēsta šokolādes tāfele. Proti, ļoti mazs ēdiena daudzums veselai dienai. Dažas no šādām dietām sola uzlabot vielmaiņu. Tās parasti sastāv no haotiskiem produktu salikumiem – pirmajā dienā jāēd trīs olas, bet otrajā – sazin kāpēc apelsīni un vistas fileja. Dažas slaiduma programmas mēģina izlikties par nopietnām interneta platformām – pirms plāna saņemšanas lietotājam jāaizpilda anketa, radot ilūziju, ka viņam tiek sastādīta individuāla ēdienkarte. Taču plāni ir standartizēti un visiem tiek izsūtīti pilnīgi vienādi – un kas der visiem, kā zināms, neder nevienam. Rokoties interneta dzīlēs, var atrast diētas, par kurām nesaproti, vai tas domāts nopietni vai ir ļauna iesmiešana par tievētājiem, piemēram, šokolādes diēta, kad dienā drīkst apēst vienu šokolādes tāfelīti. Īpaši izcila ir vīna diēta, kuras ietvaros var pārtikt tikai un vienīgi no pudeles vīna. Lai arī kāda diēta būtu – monodiēta vai mazkaloriju –, tām parasti nav autora vai pierakstīts viltus autors, piemēram, kāda ārzemju slavenība. Tas jau liecina par to, ka neviens neuzņemas atbildību, ja lieko tauku kausēšanas process nesies tik gludi, kā paredzēts.
Vēl viens populārs svara samazināšanas virziens ir diētas, kas uzsvaru liek uz taukiem un olbaltumvielām, ierobežojot ogļhidrātu daudzumu ēdienkartē. Dikāna diēta, Atkinsa diēta, Kremļa diēta (pat neceriet uz ikriem ar šņabi!), keto – variāciju ir ļoti daudz, un katra paredz savas uzturvielu proporcijas un ierobežojumus.
Visas diētas vieno viena lieta – tās ir efektīvas tikai īstermiņā, taču ilgtermiņā var būt kaitīgas.
Svari un svārsts
Ja vien neievēro iepriekš minēto vīna diētu, organisms vienmēr tiecas uz līdzsvaru. Jebkura radikāla rīcība to izsit no līdzsvara, un gudri mehānismi maksimāli cenšas atgūt iepriekšējo, komfortablo stāvokli. Tieši tāpēc pakļaut organismu radikālai diētai ir ļoti, ļoti slikta doma.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!