Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Valodu kaujas sportā

Jau kopš 1988. gada vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. tomēr, kā mēs visi zinām, praksē bieži viss ir citādāk. Droši vien liela daļa latviešu un citu Latvijas iedzīvotāju pie daudzām valodas lietošanas īpatnībām ir pieradusi, tomēr tik un tā objektīvi jāatzīst, ka sporta jomā valsts valoda zaudē savas pozīcijas. To lielā mērā var izskaidrot ar vispārējo globalizācijas procesu un angļu valodas dominanci starptautiskajā apritē, bet otrs nozīmīgs faktors Latvijā joprojām ir būtiskā krievu valodas ietekme. Paskatīsimies, kā tas izskatās praksē.

INFORMATORA UN SVEŠVALODU UZBRUKUMS

Sāksim ar valodas lietojumu sporta sacensību laikā. Tā saucamajos krieviskajos sporta veidos agrāk bieži vien gadījās, ka sacensību informatori runā tikai krievu valodā vai tikai atsevišķas reizes pāriet uz latviešu valodu. Vēl nesen Kontinentālās hokeja līgas komandas Rīgas Dinamo spēles informators Arēnā Rīga runāja gan latviešu, gan krievu valodā, bet tiesneši par saviem lēmumiem paziņoja tikai krieviski. Salīdzinājumam – Helsinkos Jokerit spēlēs informators arēnā runāja somiski un angliski, iztiekot bez krievu valodas. Arī spēles tiešsaistes protokols Helsinkos tika pildīts angliski. Šobrīd dažkārt jau jāsaskaras ar nesamērīgi lielu angļu valodas lietošanu. Atsevišķos gadījumos tautas sportā tas pat vienkārši izskatās pēc pašmērķa – sacensību informatoram demonstrēt savas valodu zināšanas.

Pēdējā desmitgadē ieviesusies nelāga prakse sacensību informatoriem ārvalstu sportistus izrunāt bez latviskajām galotnēm, piemēram, Maikl Džonson. Vēl viena tendence ir rezultāta nosaukšanas angliskais variants – "Latvija 4, Norvēģija 2". Stīvi un nedabiski. Aicinu palikt pie latviskām vērtībām "Latvija uzvarēja Norvēģiju ar 4:2". 

Atsevišķu sacensību informatoru īpatnība ir vispirms nosaukt sportista uzvārdu, tad vārdu. Tas raksturīgs Krievijai, iespējams, Āzijas valstīm. Latvijas un starptautiskā prakse nosaka, ka vispirms ir vārds, tad seko uzvārds. Pieļauju, informatori nepareizi runā tāpēc, ka starta protokolos bieži pirmais ierakstīts sportista uzvārds. Jāpiedomā! Tāpat bieži problēma ir muzikālā apskaņošana, it īpaši sporta pasākumos Rīgā latviešu mūzika ir izņēmums. Viens no pretargumentiem varētu būt, ka sportam piemērotas mūzikas Latvijā ir pamaz, bet ārvalstīs izvēle plašāka. Taisnība. Tomēr bieži izskatās, ka latviešu mūzikas variants sacensību laikā pat netiek izskatīts. 

KRIEVISKAIS NOVUSS

Internetā vēl nesen bija ierasts, ka atsevišķu sporta veidu federāciju, klubu, pasākumu mājaslapas pamatā funkcionēja tikai krievu valodā, bet latviešu valodas sadaļas nebija vispār vai tai tika atvēlēta otršķirīga nozīme. Šādos gadījumos krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem kārtējo reizi informācija tika pasniegta uz paplātes un viņi varēja uzskatīt, ka oficiālo valsts valodu nav jēgas mācīties – viss tiek pārtulkots. Pēc maniem novērojumiem, sporta deju, boulinga, virves vilkšanas federāciju mājaslapās šobrīd izvēle pieejama ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā. Savukārt Basketbola savienības interneta vietnē pie spēļu kalendāra var manīt spēles laiku 7:00 p.m. Visi jau saprot, ka tas ir domāts 19.00, tomēr latviešu valodā šādi netiek teikts. Handbola federācijas mājaslapā pie spēļu kalendāra dienas un datumi ir tikai angļu valodā – Wednesday 26. April. Īpatnības parādās arī internetā pieejamos sacensību nolikumos. Ja ir plānotas starptautiskas sacensības, piemēram, pasaules čempionāta posms rallijkrosā, angliskā versija ir pašsaprotama. Grūtāk izskaidrot un saprast, kāpēc nupat Pasaules kausa posmam novusā, kas notika Mālpilī, sacensību nolikums bija pieejams arī krievu valodā. Arī pēc 2022. gada 24. februāra!

Sarežģīts ir jautājums par sporta veidu federāciju izvēlētajiem domēnu vārdiem. Arī šeit bieži priekšroka tiek dota angliskai, ne latviskai versijai. No visām Latvijā reģistrētām sporta federācijām šādi rīkojušās 27 jeb aptuveni ceturtā daļa.

KOMENTĒTĀJU "PĒRLES"

Arī televīzijas translācijās bieži parādās titri, uzraksti tikai angļu valodā. Parasti gan tā nav medija izvēle, bet attiecīgās starptautiskās federācijas obligāts noteikums. Līdzīga situācija ir, ja Latvijas komandu un individuālie čempionāti tiek rīkoti kopā ar kaimiņvalstīm. Tad pārsvarā redzam anglisko variantu, retāk kādu no Baltijas valstu valodām. Aspekts, kas ierobežo valodas lietojumu, ir atbilstošu valodas zīmju neesamība starptautisko federāciju piedāvātās programmas burtu šriftos. Līdz ar to nav pieejamas latviešu valodai raksturīgās garumzīmes un mīkstinājuma zīmes.

Atsevišķi var runāt par sporta televīzijas komentētāju valodu, nepamatoti lietojot vārdus no kādas svešvalodas. Piemēram, hokejā "apmales" vietā teikt "borts", bet autosporta komentētājiem pasprūk krieviskais vārds "gonka", ar ko domātas sacīkstes. Šādi biežāk pateikt gadās pieaicinātajiem speciālistiem, bijušajiem sportistiem, jo viņi nav pastiprināti strādājuši pie savas latviešu valodas uzlabošanas.

MARTINS VAI MĀRTIŅŠ?

Jautājumi par valodu rodas, redzot, ka uzvārdi uz Latvijas hokejistu formas tērpiem ir angļu valodā. To nosaka Starptautiskā Hokeja federācija. Bet vai būtu kas slikts, ja uzvārds tiktu rakstīts attiecīgās valsts valodā? Ja uz Latvijas sportista krekla rakstīts vārds Martins – tātad tas ir Martins? Bet varbūt tas ir Mārtiņš? Angliskais variants traucē vārdu, uzvārdu atšifrēt un izrunāt. Nacionālās valodas īpatnību saglabāšana ir ļoti ieteicama, jo gan stiprina katru konkrēto valodu, gan gluži vienkārši izrāda cieņu pret sportistiem.

Iepriekš minēto var attiecināt arī uz valsts nosaukuma atveidi uz izlašu formas tērpiem. Latvijas olimpiskajai komandai mēs redzam anglisko variantu – Latvia. Cik zinu, viens no skaidrojumiem ir šāds: ja būtu rakstīts Latvija, tad citu valstu pārstāvji to izrunātu kā Latvidža. Vai tāpēc jāpielāgojas?

NOSAUKUMI VIENDIENĪŠI

Padomju laikos parasti latviskajos medijos komandu nosaukumu rakstīja latviski,  krievu – krieviski. Piemēram, Ostnieks un Portovik. Neskatoties uz to visu, latviski bija atrodami ļoti daudzi nosaukumi – Vārpa, Daugava, Darba rezerves, Sarkanais metalurgs, Betons, Dolomīts, Gauja. Situācija mainījās 90. gadu sākumā, kad radās jauni uzņēmumi, kuri par strauji iegūto naudu sponsorēja sportu. Parādījās neko neizsakoši, nelatviski nosaukumi Skonto, Gemma, Interlatvija, Niks-Brih, Raba. Viens no iemesliem šādu nosaukumu pastāvēšanai ir arī tas, ka mums nav klubu ar ilgām vēsturiskām tradīcijām. Komandas ātri piedzimst, ātri nomirst. To nosaukumi arī. Par pēdējo gadu nepatīkamu tendenci kļuvis vārda "Riga" ar īso "i" nostiprināšanās komandu nosaukumos. Kaut arī vienības vadītāji var apgalvot, ka šāds nosaukums ir angliski, tomēr iedveš ļoti sovjetisku elpu. Atsevišķs pārpratums ir nosaukums Latvijas Kikboksinga federācija. Pareizi būtu – Latvijas Kikboksa federācija, jo latviski sporta veidu sauc par kikboksu. Kikboksings acīmredzot burtiski paņemts no angļu vai krievu valodas.

KAS SUNIM ASTI CELS?

Jākonstatē, ka latviešu valodas īpatsvars sporta pasākumos samazinās. Agrāk tas bija uz krievu, tagad – uz angļu valodas rēķina. Daļēji tā notiek obligātu starptautisku noteikumu ietekmē, ko grūti mainīt. Tā ir globāla problēma un, lai kaut ko labotu, nepieciešams strādāt vienoti ar citām valstīm. Tomēr gadās reizes, kad latviešu valoda tiek aizstāta ar angļu, krievu vai citu valodu pēc pašu izvēles. Tad rodas attieksmes jautājums pret latviešu valodu un valsti. Šajā gadījumā pozitīvu rezultātu teorētiski panākt ir vieglāk un vienkāršāk. Galvenais ir saprast, ka tas jādara mums pašiem, visiem un ikvienam.

Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāņa Daliņa dzīves soļi

Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem soļotājiem Latvijā un pasaulē Jānis Daliņš savas karjeras laikā uzstādījis septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus dažādās distancēs. 1932. g...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā