Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vasaras izklaide brīvā dabā

Tenisa, badmintona un skvoša apvienojums, kas ērti spēlējams ārā uz jebkāda seguma,turklāt spēlētāji vīrusa laikam atbilstoši atrodas vismaz 12 metru viens no otra. Par krosmintonu, kas Latvijā pazīstams vien aptuveni desmit gadu, tomēr mūsu sportisti jau cīnās par godalgām pasaules mērogā, stāsta Latvijas Krosmintona federācijas prezidents Mārtiņš Žogots.

"Sakām, ka krosmintons ir tenisa, badmintona, skvoša labāko īpašību apvienojums. Badmintonu nevar paspēlēt vējainos apstākļos, tāpēc tika modificēts volāniņš, izveidojot nedaudz mazāku un smagāku bumbiņu, ko saucam par spīderi – tas vējā ir stabilāks. Tā kā spīderis ir smagāks, mūsu sporta veidam neder badmintona raketes un par pamatu ņemtas skvoša raketes, kuras, lai būtu vieglāk manevrēt, ir par 10–15 centimetriem īsākas. Savukārt no tenisa krosmintonā nāk laukums – divi 5,5 x 5,5 metrus lieli kvadrāti, kas viens no otra atrodas 12,8 metru attālumā. Uz tenisa laukuma varam izlikt divus krosmintona laukumus. 

Sporta veida aizsākums notika gadsimtu mijā Berlīnē un lēnām to sāka komercializēt. Pirmais pasaules čempionāts risinājās 2011. gadā, bet Eiropas meistarsacīkstes vēl pāris gadu pirms tam. Latvijā sporta veids ir aptuveni no 2010. gada, bet individuāli cilvēki spēlējuši arī jau 2008. gadā. Pirmās oficiālās sacensības tika aizvadītas 2012. gada septembrī Jelgavā, bet 2013. gada pavasarī trīs interesenti dibinājām federāciju. Tad arī sākām regulārākas sacensības, un tika izveidota Latvijas krosmintona līga. 2014. gadā tika aizvadīts pirmais Latvijas čempionāts, un šobrīd mūsu valstī sacensībās piedalās ap 60–70 regulāro spēlētāju. 

Sākotnēji sporta veidu nosauca par shuttleball, pārveidojot badmintona volāniņa nosaukumu, kas angliski ir shuttlecock. Kad sporta veidu sāka komercializēt, tika izdomāts spīdmintona vārds, jo spīderi izstrādāja uzņēmums Speedminton, bet, saprotot, ka brends tomēr jāatdala no sporta veida nosaukuma, sekoja Speed badminton. Arī Latvijā domājām, kā tulkot nosaukumu, tomēr terminoloģijas komisijas piedāvājumiem, piemēram, ātrbadmintons, bija grūti piekrist, tāpēc tolaik palikām pie spīdmintona. Kad starptautiskā federācija gribēja iestāties Starptautiskajā sporta federāciju asociācijā, kas tolaik bija pazīstama kā SportAccord, badmintona federācija protestēja, ka tiek izmantots viņu vārds, jo tas radot nepareizu priekšstatu par badmintonu. Līdz ar to amatpersonas saprata – lai sporta veids attīstītos, jāmaina nosaukums. Viņi sēdās pie galda un beigās 2016. gadā palika pie krosmintona varianta.

Latvijā mums šādu problēmu nebija un, kad vēlējāmies iestāties Latvijas Sporta federāciju padomē, badmintona federācija iebildumus neizteica. Kopš 2016. gada saņemam valsts atbalstu, kas ļauj organizēt lielākus starptautiskos turnīrus – rīkojam 1000 punktu reitinga sacensības, kas ir uzreiz aiz pasaules čempionāta un kontinenta meistarsacīkstēm. Šogad to no 21. līdz 23. augustam plānots rīkot tenisa klubā Enri. Spēlētāji sāk interesēties, tomēr vēl nav zināms, vai rīkošana būs iespējama. Sākumā sporta veidu Latvijā spēlēja gandrīz tikai pieaugušie, bet pēdējos gados klāt nācis daudz jauniešu, kā arī parādās seniori. 5–10 spēlētāju regulāri braukā uz starptautiskām sacensībām, un pērn pasaules čempionātā izcīnījām četras medaļas – U14 grupā meitenēm otrā bija Agate Kristiāna Spāre, starp U18 puišiem trešais bija Artūrs Dzirkalis, U12 grupā pie bronzas tika Gints Ginters Vīksniņš, bet sieviešu dubultspēlēs O40 grupā arī Baiba Jakuška un Laila Pētersone. Latvijas aktīvie klubi ir Brenguļos, Jelgavā, Rīgā, Jēkabpilī, Baldonē, Ādažos. Pagaidām neviena kluba mums nav Kurzemē.

Krosmintona inventārs ir ļoti pieejams. Izmaksas par divu rakešu, piecu bumbiņu un laukuma līniju komplektu ir no 70 eiro. Inventāru iemet bagāžniekā, aizbrauc, kur vien vēlies, un vari piecu minūšu laikā uzlikt laukumu. Spēlēt iespējams ikvienā vietā, kur ir kaut cik līdzena virsma, – uz zāles, pludmalē, asfalta seguma un pat sniegā. Notiek arī izklaides turnīri, kur katra spēle tiek aizvadīta uz citāda seguma. Sākotnējā ideja bija turnīru galvenokārt spēlēt brīvā dabā, tomēr laikapstākļi ir un paliek laikapstākļi, tāpēc, lai sacensības neaizkavētos, tagad tās lielākoties notiek sporta hallēs."

KROSMINTONA INVENTĀRS

• Spīderis Spēles bumba, kas nedaudz atgādina badmintona volāniņu, bet ir divreiz mazāka (57–63 mm) un divreiz smagāka (8–10 g), līdz ar to ātrāka un vējā stabilāka. Spīdera groza daļa veidota no plastikāta, bet galvas daļa – no ļoti blīvas gumijas. Šīs īpašības tam piešķir īpašu lidojuma precizitāti, stabilitāti, ātrumu, attālumu un trajektoriju. Spīderis ļauj spēlēt līdz pat 9 m/s lielā vējā, bet īpaši vējainos apstākļos atļauts izmantot arī speciālu vēja gredzenu (1 g).

• Rakete Krosmintona speciālā rakete ir līdz 61 cm gara un līdz 650 cm2 liela. Tā ir parocīga ātru, spēcīgu un precīzu sitienu izpildīšanai.

• Spēles laukums Krosmintons spēlējams gandrīz jebkur, vienīgais nosacījums ir līdzena pamatne. Laukums sastāv no diviem kvadrātiem, katrs 5,5 m x 5,5 m lielumā un 12,8 m viens no otra. Krosmintonā netiek izmantots tīkls, starp laukumiem ir auta zona.

KROSMINTONA NOTEIKUMI

• Spēle Spēle notiek līdz 2 setu uzvarai. Katrs sets spēlējams līdz 16 punktiem. Ja rezultāts ir neizšķirts 15:15, sets turpinās, līdz viens no spēlētājiem iegūst divu punktu pārsvaru.

• Servēšana Katrs spēlētājs izpilda trīs serves pēc kārtas (servētājs tiek izlozēts pirms spēles). Katra serve skaitās. Ja rezultāts ir neizšķirts 15:15, turpmāk servētājs mainās pēc katra punkta. Serve jāizpilda no serves zonas laukuma, spīderim jāļauj krist no gurnu līmeņa. Seta zaudētājs nākamajā setā servē pirmais.

• Punkti Punkts tiek iegūts, tiklīdz spīderis skar zemi. Līnijas ietilpst spēles laukumā. Ja trāpa pa ķermeni, tas tiek skaitīts kā punkts.

• Laukuma pušu maiņa Spēlētāji maina laukuma puses pēc katra seta. Ja tiek spēlēts izšķirošais, trešais, sets, spēlētāji maina puses pēc katriem sešiem izspēlētiem punktiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāņa Daliņa dzīves soļi

Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem soļotājiem Latvijā un pasaulē Jānis Daliņš savas karjeras laikā uzstādījis septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus dažādās distancēs. 1932. g...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā