Augoņi jāizspiež
Uz notikumiem jāskatās plašāk. Ja augonis 24. februārī plīsa, tas nozīmē, ka tas bija audzis jau sen. Krievijas diktators un viņa vara balstās uz virkni civilizētā pasaulē nepieņemamu paņēmienu. Šajā valstī jau vairāk nekā 20 gadu nav patiesi demokrātisku vēlēšanu, nav brīvas preses, nav normālas politiskās konkurences, nav normālas kritiskās domāšanas, nav demokrātisku valstu izpratnē saprotamu cilvēktiesību. Toties ir diktators, kurš visus gan savā valstī, gan citur pasaulē pamāca, kā dzīvot, neskatoties uz paša zemo inteliģences un izpratnes līmeni. Šajā valstī opozicionāri ir cietumos vai zem zemes, un to visu papildina viena no Krievijas lielākajām problēmām – nacionālā agresija jeb šovinisms, rašisms, citu tautu necienīšana, nespēja normāli un civilizēti sadarboties uz līdzvērtības pamata, vēstures neobjektīvs izvērtējums, sevis glorificēšana. Klāt nāk arī totāla melošana, tēlošana un sevis pasniegšana par labāku, nekā esi. To visu saliekot kopā, pasaules lielākā valsts pašlaik ir daudz melnāka, asiņaināka un naidīgāka, nekā to uztver vairākums tās iedzīvotāju. Var droši apgalvot, ka šis šovinisma, nacisma augonis bija arī pirms 24. februāra. Agresija pret Ukrainu tika veidota jau ilgus gadus – falsificēti, Ukrainu apsūdzoši, nepatiesi sižeti burtiski pludoja no krievu propagandas TV kanāliem, it īpaši kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Vai Mairis Briedis to visu nemanīja, neredzēja, nesaprata? Varbūt neinteresējās? Nezinu. Sliktākais, ka viņš ilgus gadus strādāja policijā. Tas tikai apstiprina jau dzirdētu domu, ka noskaņojums Valsts policijā ir apšaubāms, lai ko par to neteiktu tās šefs. Kas notiktu, ja sistu X stunda, varam tikai nojaust. Kurš gan saskaitīs, cik tur ir augoņu.
Kurš uzvarēja?
Maira Brieža un Džeja Opetaja cīņas sagatavošanās cikls un pati cīņa notika uz šāda Krievijas kara fona. Ir tikai loģiski un ētiski, ka Latvijas sporta mediji vietējā boksera gaitām sekoja ļoti pasīvi, faktiski ignorēja. Droši vien Mairim tas psiholoģiski nenāca par labu. Bet, ko lai dara, katrs pats ir savas laimes (tēla) kalējs.
Vēl pavisam nesen šāda situācija nebūtu iedomājama, bet tagad daudzi Latvijas fani Briedim pat novēlēja zaudējumu... Kontrasts ar ukraiņu bokseriem Oleksandru Usiku un Vasiliju Lomačenko, kuri, karam sākoties, atgriezās Ukrainā, lai aizstāvētu dzimteni, bija liels, Briedim tikmēr paliekot "neitrālam". Jo augstāk cilvēks nonāk slavas saulītē, jo lielāks un sāpīgāks ir iespējamais kritiens bezdibenī.
Brieža un Opetaja cīņas rezultātu mēs zinām. Visi trīs tiesneši priekšroku atdeva austrālietim – divi ar četru, bet viens ar divu punktu pārsvaru. Vai Latvijai jāgavilē par tādu iznākumu? Droši vien daļa tā arī dara. Skaidrs, ka Maira Brieža politiskā pozīcija bija nosodāma, nepieņemama. Arī mediju ignorance ir pareiza un pamatota. Ko sēsi, to pļausi. Mairis Briedis savos 37 gados sen vairs nav bērns, bet arī viņam, slavenam bokserim, būtu vērts ieklausīties tautas viedoklī un vērtējumā.
Noskatoties minēto cīņu, centos objektīvi (subjektīvi) to izvērtēt un saskaitīt punktus. Par nelielu pārsvaru raundā devu puspunkta starpību. Tiesneši tā nedara, bet, manuprāt, šāds vērtējums sniedz precīzāku ieskatu iznākumā.
Pēc maniem aprēķiniem, cīņu ar viena punkta pārsvaru uzvarēja nevis Opetajs, bet gan Briedis. Ja tā notiktu nevis Austrālijā, bet Rīgā, nav nekādu šaubu, ka ringa tiesnesis roku paceltu latvietim. It īpaši pēdējos raundos Briedis sita vairāk un spēcīgāk. Tajā brīdī acīs krita Opetaja vēlēšanās izvairīties no cīņas (ne tik daudz Brieža sitieniem). Austrālietis kārās Mairim kaklā, apķērās, lai bloķētu sitienu iespējas. Tā noteikti nebija pārākuma izpausme. Uzskatu, ka tiesnešu vērtējums bija izteikti tendenciozs, neobjektīvs, netaisnīgs, bet boksā tā ir ierasta lieta. Nekas jauns. Arī pietiesāšana par labu mājiniekam ir ikdienišķa prakse.
Cīņas patieso iznākumu labi ilustrēja emocijas tūlīt pēc tās beigām. Briedis cēla rokas gaisā, bet austrālieti viņa komanda apķēra kā no nelaimes izvilktu. Sīkums, bet raksturojošs. Var droši apgalvot, ka Mairis Briedis šo cīņu, kā minimums, nezaudēja, bet Opetajs to neuzvarēja. Taisnīgāks iznākums būtu vismaz neizšķirts, ar cerībām uz atkārtotu maču.
Šobrīd pēc zaudējuma Maira Brieža turpmākās karjeras izredzes nešķiet rožainas. Latvijā viņam vietējās publikas attieksmes dēļ cīnīties būtu neprātīgi. Jāņem vērā arī vecums – 37 gadi. Tie, protams, vēl nav boksa pensijas gadi, tomēr skaidrs, ka liela daļa karjeras jau aiz muguras. Tāpat Mairis Briedis pēc zaudējuma izkritis no galveno profesionālo boksa organizāciju ranga desmitnieka. Vienlaikus šajā cīņā viņš parādīja, ka joprojām ir pietiekami augstā līmenī, lai cīnītos par visaugstākajiem tituliem un pret jebkuru pretinieku. Domājot par viņa profesionālā boksera karjeras iespējamo nākotni, galvenais jautājums būs, kā dabūt labu (rangā augstu esošu) pretinieku, kas piesaistītu lielu publikas uzmanību (tātad arī naudu). Tas tagad varētu būs sarežģīti. Daudz atkarīgs no Brieža promoutera Kalles Zauerlanda meistarības, sakariem un veiksmes. Jebkurā gadījumā par šo cīņu un rezultātu ar Džeju Opetaju Mairim kā bokserim nav jākaunas, ko nevar teikt par viņa politisko nostāju.
Saskaņas marionete
Bet iespējams, ka viņa boksera karjera jau ir noslēgusies. Uz to vedina domāt Saskaņas iesniegtais kandidātu saraksts 14. Saeimas vēlēšanām, kurā ar trešo numuru Rīgas apgabalā izlikts Mairis Briedis. Partijas zvēle daudz ko izsaka. Kas mums stāv aiz 9. maija manifestācijām un dzīrēm pie Okupācijas pieminekļa Rīgā? Kas mums panāca referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu? Atbilde ir zināma. Šo sarakstu var tikai turpināt ar citiem izgājieniem. Skaidrs, ka abu pušu – Saskaņas un Maira Brieža – politiskie uzskati ir līdzīgi. Tas tagad nepārsteidz. Politiskā partija brīdī, kad krīt tās reitingi, nu jau bijušo Latvijas boksa Lāčplēsi piesaistījusi savās interesēs. Var teikt, Latvijas klasika – pieaicināt līdz šim ar politiku nesaistītus, bet pazīstamus un populārus cilvēkus, kuriem vēlāk nekad nebūs reāla teikšana procesu lemšanā. Vienlaikus saviem vēlētājiem tiek pateikts, ka arī latviešu vidū ir "normāli" cilvēki, piemēram, Zariņš, Briedis... Kā liecina socioloģiskās aptaujas, "neitralitāte" Krievijas un Ukrainas kara jautājumā ir raksturīga Latvijas krievu kopienai kopumā, tā uzskata ap 50–60%. Zinot ikdienas patieso realitāti, tas būtībā ir atbalsts Krievijas agresijai.
Ko Mairis Briedis darīs pēc Saeimas vēlēšanām? Ja iekļūs parlamentā, boksa karjerai, visticamāk, būs pielikts spilgts punkts. Daudzas problēmas atkritīs. Ja netiks ievēlēts, ko tad? Atpakaļ ringā? Ņemot vērā zaudējumu Opetajam, izklausās apšaubāmi.
Kara sākumā Mairis Briedis pāris dienās pazaudēja cieņu lielākās daļas latviešu acīs. Pēc dažiem mēnešiem (vismaz oficiāli) tika zaudēta arī cīņa boksa ringā un pasaules čempiona tituls. Savukārt, pievienojoties Saskaņai, viņš zaudējis vēl vairāk atbalstītāju. Daudz kas Mairim tagad būs citādāk nekā pēdējā desmitgadē. Ir vienkārši pēc uzvarētas cīņas uz pleciem uzmest Latvijas karogu, tomēr, cik tas bija patiesi, var redzēt tikai pašlaik, Saeimas vēlēšanu Saskaņas sarakstā.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!