No 12 tituliem astoņus viņš izcīnīja spēlētāja statusā, divus kā galvenais treneris un divus kā trenera asistents. NBA vēsturē tikai viņa bijušie komandas biedri Bils Rasels un Sems Džounss ieguvuši vairāk čempiona gredzenus kā spēlētāji.
Bijušais saspēles vadītājs Džounss par NBA čempionu tika kronēts astoņās sezonās pēc kārtas no 1959. līdz 1966.gadam. Nākamajā gadā pēc astotā titula izcīnīšanas viņš noslēdza basketbolista gaitas.
Pēcāk viņš uzsāka trenera karjeru un 1971./1972.gada sezonā, būdams kā asistents bijušajam komandas biedram Bilam Šermenam, kopā ar Losandželosas Lakers kļuva par NBA čempionu.
1973./1974.gada sezonā pie Baltimoras Capital Bullets (no nākamās sezonas - Vašingtonas Bullets) stūres Džounss uzsāka trenera gaitas, šo vienību vadot trīs gadus.
1981.gadā viņš, strādādams par trenera asistentu, ar Celtics izcīnīja vēl vienu čempiontitulu, bet divus gadus vēlāk Džounss kļuva par vienības galveno treneri. Celtics viņš vadīja piecas sezonas pēc kārtas, 1984. un 1986.gadā čempiontitulus izcīnot jau galvenā trenera statusā.
Deviņdesmito gadu sākumā Džounss divas sezonas vadīja arī Sietlas SuperSonics komandu.
Celtics 1967.gada februārī iemūžināja Džounsa 25.numuru.
Džounss piecdesmitajos gados kopā ar Raselu Sanfrancisko Universitātes komandas sastāvā kļuva par divkārtēju Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) čempionu. Tāpat viņš ir 1956.gada Melburnas olimpisko spēļu čempions.
Džounss, Rasels, Klaids Lavlets, Džerijs Lukass, Kvins Bakners, Ērvins Džonsons un Maikls Džordans ir vienīgie, kuri ieguvuši Trīskāršo kroni - uzvarējuši NCAA, NBA un olimpiskajās spēlēs.
1989.gadā Džounss tika uzņemts Neismita vārdā nosauktajā Basketbola Slavas zālē.