Pašlaik esot redzami politiski motivēti mēģinājumi ar pompu pasniegt, ka Aigara Kalvīša valdība nelikumīgi uzdāvināja LOK 17 miljonus vērtu valsts mantu, taču patiesībā viss notika atbilstoši tolaik spēkā bijušajiem likumiem, neko nepārkāpjot, skaidroja Vrubļevskis. Patiesībai neatbilstot ne minētā 17 miljonu latu summa, nedz arī apgalvojums, ka tā bija valsts manta.
"Apgalvot, ka Kalvīša valdība nelikumīgi LOK uzdāvināja 17 miljonus vērtu valsts mantu, ir juridisks nonsenss un blefs," pavēstīja LOK prezidents, nosaucot šādus paziņojumus par mēģinājumu radīt sensāciju ar vienu konkrētu gadījumu, ka 2007. gadā valdība pēc NATO samita atteicās no prasījuma tiesībām par ieguldījumu Rīgas Olimpiskajā sporta centrā.
Civillikums noteic, ka nomnieks, kas šajā gadījumā uz NATO samita rīkošanas laiku bija valsts, var veikt ar īpašnieku saskaņotus ieguldījumus objektā un aizejot saņemt par to atlīdzību, taču ieguldījumu veikšana nerada īpašuma tiesības, klāstīja Vrubļevskis. Atlīdzības tiesības valsts neizmantoja, līdz ar to LOK kļuvusi par jaunradīto ēku īpašnieku bez papildu parādsaistībām. Taču Olimpiskais centrs joprojām ir ieķīlāts par labu valstij līdz kredīta dzēšanai.
"Var jau teikt, ka LOK būtu iespējams šo ēku pārdot, taču pastāv ierobežojumi, ko nosaka gan LOK statūti un izpildinstitūcijas darbības nolikums, gan ķīlas līgums, kas neļauj objektu pārdot bez valsts piekrišanas. Nekur tas [olimpiskais centrs] nevar pazust," teica Vrubļevskis un piebilda, ka dāvinājums faktiski bija valsts atteikšanās no prasījuma tiesībām par ieguldījuma atmaksu. Vrubļevskis atgādināja, ka vienā no pārņemtajām piebūvēm ir izveidots tagad ļoti aktīvi izmantots 50 metru peldbaseins, kura noslogojums sasniedz 95 procentus.
Olimpiskā centra atrašanos LOK īpašumā Vrubļevskis skaidroja kā juridiski ļoti vienkāršu - ja valsts galvotu kredītu no bankas ņem LOK un LOK ir būves pasūtītājs, tad arī ēkas īpašnieks ir LOK. "Grozies kā gribi. Neraugoties uz to, kas kredītu galvojis," paskaidroja LOK prezidents. Rīgas Olimpiskā centra gadījumā LOK ir arī vienīgais apsaimniekotājs, jo Iekšlietu ministrija no projekta izstājās jau pirms centra uzcelšanas.
Par ļoti ticamu Vrubļevskis uzskata pieņēmumu, ka tagadējās diskusijas par LOK izraisījusi politiska savstarpēja rēķinu kārtošana. Strīdi par LOK un sporta organizāciju amatpersonu statusu ilgstot jau kopš 2003. gada, kad bija pirmās pārbaudes no Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). "Visas šīs pārbaudes beigušās ar neko. Tiek izteiktas aizdomas, ka kaut kas nenotiek likumīgi, bet pārbaudes to neapstiprina," klāstīja LOK prezidents.
Izmantojot situāciju, šoreiz vienā katlā ir samesti kopā gan nepatiesi apgalvojumi par LOK darbību, gan racionāli apsvērumi par, iespējams, vajadzīgiem precizējumiem likumos, lai valsts būtu droša, ka tās dotācija vai nesaņemtā nodokļu nauda tiek izmantota likumīgi un paredzētajiem mērķiem, uzskata Vrubļevskis.
Jau ziņots, ka premjers pagājušās nedēļas beigās LOK finansēm veltījis pat četras rezolūcijas. Ģenerālprokuroram lūgts izvērtēt informāciju, finanšu ministram - ziņot par veikto uzraudzību, KNAB - vai pieņemti kādi lēmumi par nelikumībām, bet izglītības un zinātnes ministre aicināta sniegt priekšlikumus par izmaiņām LOK statusā.