Sarunās PB eksperti iepazīstināti ar situāciju, kādēļ no valsts budžeta tiek finansēti tādi sporta objekti un struktūras kā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, "Daugavas" stadions, tenisa centrs "Lielupe" un Latvijas olimpiskā vienība (LOV). PB speciālisti solīja vēl apspriest, kāds juridiskais statuss esošo likuma normu ietvaros varētu tikt piemērots šiem uzņēmumiem, taču neuzstāja uz konsolidāciju šajā jomā, paskaidroja Koķe.
Izglītības un zinātnes ministrija arī vēlas panākt, lai sporta budžetā neparādītos vairāki miljoni latu, kas paredzēti valsts galvoto aizdevumu atmaksai par reģionālo olimpisko centru būvēšanu. Valsts budžetā 2010. gadā tam ir paredzēti vairāk nekā četri miljoni latu, kas ir gandrīz trešā daļa no sportam atvēlētā finansējuma.
Koķe uzsvēra, ka politiķi vēl nav lēmuši par 2011. gada budžetu, tādēļ pašlaik nav iespējams pateikt, cik daudz naudas sportam būs nākamgad. Tomēr sarunas ar PB ekspertiem Koķei devušas pārliecību, ka sporta nozare nepazudīs no valsts budžeta. "Speciālistu līmenī nav draudīgu signālu," viņa sacīja.
Arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Žoržs Tikmers par būtiskāko diskusijās ar PB ekspertiem nosauca to, ka sporta izņemšana no valsts budžeta nav darba kārtībā. Sarunā ar aģentūru BNS Tikmers gan piebilda, ka pagaidām sarunas ir bijušas tikai mutiskas, un pilnīgam mieram vēl būtu jāsagaida PB ekspertu rakstveida viedoklis.
Tā kā sporta sistēmas struktūras finansēšana paliek spēkā, neradīsies situācija, ka var būt jāslēdz tāda augstu sasniegumu sportam būtiska organizācija kā LOV, kuru pēc pāris gadu pauzes vairs nebūtu iespējams pilnvērtīgi atjaunot, uzsvēra Tikmers. Līdzīga situācija ir arī ar Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi.
Koķe iepriekš aģentūrai BNS pastāstīja, ka saruna ar PB ekspertiem iecerēta pēc viņas iniciatīvas, lai izklāstītu pašreizējo situāciju izglītībā, kā arī aizstāvētu Latvijas sporta nozari un detalizēti izskaidrotu, ka PB šopavasar izteiktais priekšlikums par 14 miljonu latu noņemšanu sportam nav pieļaujams.
Jau vēstīts, ka PB atcēlusi iepriekš izteikto rekomendāciju samazināt sportam paredzēto finansējumu par 14 miljoniem latu, kas faktiski nozīmētu sporta finansējuma pārtraukšanu. Rekomendācija sākotnēji tikusi izteikta, nepārzinot sistēmu, kuras valsts iestādes atbildīgas par sporta nozari Latvijā. Tikai vēlāk, konstatējot, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vienīgā valsts iestāde Latvijā, kas atbild par valsts budžeta finansējuma sadali sporta nozarei, PB eksperti šo maijā izteikto rekomendāciju vairs neesot atstājuši spēkā.