Ar Lauru tiekamies piektdienas pēcpusdienā Metropole viesnīcā Kuldīgā, jo nākamajā dienā viņai paredzēts starts Katrīnas kausa izcīņas sacensībās. Uz plakāta savulaik reklāmas seja bija Ineta Radeviča, tagad skatītāju piesaistīšanai izvēlēta Ikauniece. Atšķirībā no Radevičas, kura savā pamatdisciplīnā tāllēkšanā bija galvenā favorīte, Laurai izcīnīt augstu vietu ir grūtāk, jo vienas dienas sacensību programmā nav iespējams iekļaut septiņcīņu. Ikauniece gatavojas skriet 60 metru un 60 metru barjeroto distanci, apzinoties, ka priekšrocības būs sportistēm, kas specializējas šajās disciplīnās.
Vieglatlētikas daudzcīņniekiem nav viegli. Kad ir starts pamatdisciplīnā, jāsvīst divas dienas, savukārt, kad ir izvēlēta kāda no individuālajām disciplīnām, ir grūtāk konkurēt ar attiecīgo disciplīnu speciālistiem?
Konkurēt tik tiešām ir grūtāk, bet šādas sacensības jau man pašai ir vajadzīgas, lai uzlabotu rezultātus atsevišķās disciplīnās. Barjerskriešana ir viens no daudzcīņas veidiem, bet sprints noderēs ātruma īpašību uzlabošanai.
Cik daudzcīņas sacensību optimālā variantā vienā sezonā var aizvadīt?
Trīs ir obligāti jāaizvada, lai sapelnītu reitinga punktus. Es tā arī cenšos darīt. Ja kāds starts neizdodas, tad startēju četrās.
Uz citu disciplīnu fona tas ir maz. Piemēram, šķēpmetēji startē vairāk nekā desmit sacensībās, tādējādi viņiem ir iespēja sapelnīt prēmijās vairāk naudas...
Es jau nestartēju naudas dēļ. Paralēli sportošanai mācos augstskolā. Jādomā, ka naudu pelnīšu pēc sportistes karjeras beigām. Tagad arī nesūdzos. Kaut ko nopelnu, dzīvošanai man pietiek. Par komercmačiem - ja ir dūša, tad jau var arī katru mēnesi piedalīties daudzcīņas sacensībās. Dažas septiņcīņnieces peļņas nolūkos tā arī dara, bet tās nav elites sportistes.
Nenožēlo, ka izvēlējies septiņcīņu?
Nē, jo nedomāju, ka man būtu bijušas lielākas perspektīvas dejošanā, ar ko nodarbojos bērnībā.
Varbūt vajadzēja specializēties vienā vieglatlētikas disciplīnā...
To es varēšu darīt, kad tuvošos trīsdesmit gadu slieksnim un no daudzcīņas būšu jau nogurusi. Visaugstākajā līmenī gan diezin vai spēšu konkurēt, lai gan es ceru, ka turpmākos gadus progresēšu visās disciplīnās. Mana individuālā disciplīna varētu būt barjerskriešana, kur, iespējams, man būtu pa spēkam izpildīt normatīvu startēšanai lielajos mačos. Vispār man patīk lēkšanas disciplīnas. Es labprāt startētu arī trīssoļlēkšanā. Septiņcīņā nav tāda veida, kas man nepatiktu. Treniņu beigās mēdzu papildus piestrādāt pie lodes grūšanas, jo apzinos, ka šajā disciplīnā ir jāuzlabo rezultāts.
Visu sarunu ar Latvijas Gada vieglatlētu Lauru Ikaunieci lasiet pirmdienas, 20.janvāra, laikraksta Diena 22./23.lpp. rakstā Ar raksturu un bez antibiotikām!