Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. februārī, Kuldīgā norisināsies Latvijas čempionāts telpās. Kas interesants tur sagaida skatītājus?
Pirmkārt, tās ir galvenās vieglatlētikas sacensības Latvijā ziemas sezonā. Otrkārt, tur tiks izcīnītas pēdējās ceļazīmes uz Eiropas čempionātu Gēteborgā, kas norisināsies no 1. līdz 3. martam. Šī iemesla dēļ sacensības varētu būt visai aizraujošas un interesantas.
Kāds šobrīd ir izlases sastāvs braucienam uz Eiropas čempionātu?
Šobrīd ir septiņi atlēti, kas izpildījuši normatīvu. Ir cerība, ka vēl pāris varētu pievienoties. Tomēr, ja skatos konkrēti pa disciplīnām, tad situācija ir bēdīga. Ja jānosauc kāds konkrēts sportists, kurš varētu izpildīt normatīvu, tad to ir grūti izdarīt. Šobrīd A normatīvu ir izpildījušas divas sportistes - Poļina Jeļizarova un Laura Ikauniece. Savukārt B normatīvu ir izpildījuši vēl pieci atlēti. Protams, vēlamies, lai mēs uz šo čempionātu aizbrauktu vismaz kādi 20 atlēti, kā tas notika vasarā, bet tagad ziemā nav mešanas un garās skriešanas disciplīnas, kā arī soļošana, līdz ar to dalībnieku skaits ir ierobežots, ka esam mazāk par 10.
Ko vēl gaidīt 2013. gadā?
2013. gadā svarīgākās sacensības mums ir Pasaules čempionāts Maskavā. Arī Eiropas U20 un U23 čempionāti, pasaules U18 čempionāts un Eiropas jaunatnes olimpiāde. Bez šaubām – sacensību būs daudz un sezona būs pietiekoši grūta. Tomēr galvenais mums ir Pasaules čempionāts un medaļas tajā. Ceram, ka pārstāvniecība būs līdzīga kā olimpiāde. Čempionāts notiks tepat kaimiņos - Maskavā, kas nozīmē, ka netraucēs laika zonu izmaiņas, kā arī tālu nebūs jābrauc. Domāju, ka tā būs būt ļoti laba iespēja visiem atlētiem sasniegt labus rezultātus.
Ja neskaita Latvijas čempionātu, LVS kausu un Eiropas čempionātu, ziemas sezona ir gandrīz noslēgusies. Kā līdz šim ir veicies?
Mēs vēl esam un mēs vēl eksistējam! Visi galvenie Latvijas čempionāti visām vecuma grupām, kā arī čempionāts daudzcīņā un soļošanā ir sarīkoti. Runājot par kvalitāti, tad jāsaka, ka vienmēr var būt labāk. Ir daudz mazu nianšu, ko mēģinām uzlabot katrās sacensībās, lai sportisti un skatītāji sacensību laikā būtu apmierināti.
Uzskatu, ka ļoti labi ir tas, ka esam pilnveidojuši atlases sacensību sistēmu Latvijas čempionātam C grupai. Mēs spējām sarīkot zonālās sacensības. Kā daudzi novērtēja, Latvijas čempionāta fināla kvalitāte Rīgā bija daudz, daudz augstāka un labāka nekā citus gadus. Tās tiešām izskatījās pēc labām sacensībām. Finālā nepiedalījās jaunie atlēti, kuri vēl nemāk tehniski pareizi izpildīt, piemēram, augstlēkšanu. No katras zonas 5 labākie katrā disciplīnā Rīgā sacentās par čempionāta medaļām. Un, skatoties no sacensību rīkošanas viedokļa, šis jaunais formāts bija daudz ērtāks un interesantāks. Arī treneru padome atzina, ka šīs zonālās sacensības veicināja to, ka jaunajiem atlētiem bija vairāk sacensību, kur piedalīties.
Tā bija kolektīva ideja?
Jā, šī ideja bija jau vairākus gadus. Situācija, kad Latvijas čempionātā, piemēram, tāllēkšanā startē 50 jaunie atlēti, nebija īsti pareiza, tāpēc šis risinājums ar zonu sadalījumu ļoti labi atrisināja šo problēmu. Protams, vēl ir lietas, kuras nepieciešamas uzlabot. Piemēram, savienībai vajadzētu izstrādāt kritērijus, pie kurās zonās attiecīgās pašvaldības startē, lai dalībnieku skaits katrā zonā būtu līdzvērtīgs. Neskatoties uz visu, uzskatu, ka tas bija ļoti labs un kvalitatīvs solis uz priekšu.
Kādi vēl plāni saistībā ar sacensību organizēšanu?
LVS kausa ietvaros varētu rīkot jaunajiem atlētiem divcīņu vai trīscīņu. Tādā veidā mēs izvairītos no tām problēmām, ar ko saskaras tie sportisti, kas mēro vairākus simtus kilometru, lai noskrietu, piemēram, 100 m un brauktu mājās. Un šādi mēs veicinātu arī jauno atlētu vispārējās sagatavotības līmeni.
22. martā tiek plānots ikgadējais LVS kongress. Kādi būs svarīgākie jautājumi, kas kongresā tiks apskatīti?
Pirmkārt, vēlēšanas. Otrkārt, šā gada budžets saistībā ar visiem izbraukumiem un sacensībām, kas jāsarīko. Treškārt, atskaite par iepriekšējiem četriem gadiem. Tā kā šis ir vēlēšanu kongress, juridiskajiem biedriem būtu jāpadomā un jāizvērtē, kādas izmaiņas nepieciešamas federācijas vadībā. Divi periodi jeb 8 gadi kā prezidentam man ir pavadīti. It kā vēl negrasos vieglatlētiku mest pie malas, bet varbūt vieglatlētikas lielākā saime uzskata, ka vajadzētu ko mainīt. Juridiskie biedri ir augstākais varas orgāns, kas faktiski vada visu vieglatlētiku. Ne birojs, ne valde to nedara. Visi juridiskie biedri nosaka, kā valdei vajadzētu strādāt, un valde ar biroju tikai izpilda. Tāpēc mums ir jāieklausās tajā, ko saka visi mūsu juridiskie biedri.
Kāda ir situācija ar jauno paaudzi?
Protams, mēs vairs neesam tik spēcīgi, kā tas bija pirms četriem, pieciem gadiem. Tad mēs sapratām, ka, braucot uz Eiropas un Pasaules junioru čempionātiem, medaļas noteikti būs. Bet, ja man tagad prasa, kas varētu izcīnīt medaļu Pasaules jaunatnes čempionātā, man nav atbildes. Vienmēr mēs zinājām, ka šķēpmetējiem noteikti būs medaļa, bet tagad diemžēl nav pretendentu uz medaļām. Jaunatnes vieglatlētikai tomēr finansējums ir salīdzinoši stabils. Treneri saņem algas sporta skolā. Jā, mazas, piekrītu – 50% no tā, kas bija iepriekš. Bet tomēr sporta skolas ir tās, kas sagatavo jauniešus un juniorus. Ir jāsaprot, ka federācijas budžets ir samazinājās par 90%, kas nozīmē, ka mums ir grūti atbalstīt jaunos atlētus, jo vienkārši nav, no kā atbalstīt. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā un panākot citādāku līdzekļu sadali federācijām, mēs, protams, mēģināsim izmantot tos, lai tiktu atbalstīti tie atlēti, kas ir pirmā rezerve aiz Olimpiskās vienības. Protams, sadarbība ar pašvaldībām un klubiem notiek, bet tā būtu vēl vairāk jāattīsta. Jebkurā gadījumā - mums ir jādomā par visiem izlases sportistiem.