Ļoti pārliecinošu vadību saglabā ASV sportisti. Iespējamība, ka kāda cita valsts spēs amerikāņus noķert medaļu kopskaita ziņā, ir ļoti maza, bet par uzvaru zelta medaļu vērtējumā, iespējams, ķīnieši un briti vēl teiks savu pēdējo vārdu. Lai nu kā, ASV kontā pēc desmit sacensību dienām ir 75 medaļas (26 zelta, 23 sudraba, 26 bronzas). No tām 33 peldēšanā, jau deviņas vieglatlētikā, astoņas vingrošanā. Pirmdien atlēti pievienoja divas sudraba un trīs bronzas godalgas, tiesa, pirmo dienu paliekot bez kādas augstākā kaluma medaļas.
Amerikāņiem ar 41 godalgu seko Lielbritānija (16-17-8), kas pirmdien tika pie pilna medaļu komplekta - pa vienai zelta, sudraba un bronzas godalgai. Trešā aizvien Ķīna (15-14-17), kas ar 46 medaļām ir tuvākā ASV sekotāja kopējā skaita ziņā. Ķīnieši vakardien salīdzinoši pieticīgi - viena sudraba medaļa.
Šim trijniekam seko Krievija, kas jau iekrājusi 36 medaļas - 11 zelta, 12 sudraba un 13 bronzas, tostarp pirmdien vien divi zelti, sudrabs un trīs bronzas.
Uz piekto vietu pakāpušies itāļi (8-9-6), apsteidzot Vāciju (8-6-6), Franciju (7-9-8), Japānu (7-4-16) un Austrāliju (6-7-9), bet desmitnieku noslēdz Dienvidkoreja (6-3-5).
Pēc Tjagu Braza da Silvas zelta kārtslēkšanā (brazīliešiem pirmais olimpiskais tituls vieglatlētikā vīriešiem 32 gadu laikā!) uz 16.vietu pakāpusies rīkotāja Brazīlija, kuras atlēti tikuši pie divām zelta, trim sudraba un četrām bronzas godalgām.
Lietuva sarakstā ieņem 54.vietu (0-1-2), bet Igaunija ar vienu bronzas godalgu atrodama noslēdzošajā 67.pozīcijā kopā ar Tunisiju, AAE, Portugāli, Maroku un Kirgizstānu.
Pie zelta medaļām Rio tikuši jau 49 valstu pārstāvji, ieskaitot zem olimpiskā karoga startējušo Kuveitas šāvēju Fehaidu al Dehani, bet vismaz viena godalga ir 72 valstīm.
Otrdien Rio tiks sadalīti 25 medaļu komplekti, kas ir otrs lielākais skaits starp visām sacensību dienām. Vēl vairāk (30) pasniegs vienīgi 20.augustā.