Lēvs: atgriežamies mājās ar labi padarīta darba apziņu
Salīdzinājumā ar iepriekšējām spēlēm abu komandu sastāvos bija diezgan daudz izmaiņu, īpaši vāciešiem. Malā palika arī muguras traumu guvušais un saslimušais Miroslavs Kloze, kuram šī spēle bija, domājams, pēdējā iespēja panākt un varbūt pat apsteigt visu laiku rezultatīvāko Pasaules kausa finālturnīru spēlētāju Ronaldo.
Spēles sākumā, lietum līstot, lielāku vēlēšanos doties mājās vismaz ar trešo vietu demonstrēja Vācijas futbolisti, taču pirmā reālā vārtu gūšanas situācija izveidojās pie viņu vārtiem – pēc Forlana brīvsitiena bumba aizlidoja ļoti tuvu vārtu augšējam stūrim. Tūdaļ pat vācieši atbildēja – pēc stūra sitiena izspēles Arnes Frīdriha ar galvu sistā bumba trāpīja pa pārliktni.
19.minūtē pirmos vārtus izdevās gūt vienam no finālturnīra spožākajiem atklājumiem Tomasam Milleram. Pēc Šveinšteigera tālsitiena urugvajiešu vārtsargs Muslera nespēja savaldīt bumbu, klāt piesteidzās Millers un guva savus piektos vārtus turnīrā, panākot Dāvidu Vilju un Vesliju Sneideru – 1:0.
Taču nepilnas desmit minūtes vēlāk iepriekšējās epizodes varonis Švainštaigers kļuva par antivaroni. Laukuma vidusdaļā viņam bumbu atņēma Peress, trīs Urugvajas futbolisti izskrēja pret diviem vāciešu aizsargiem, un Kavani sita garām vārtsargam Butam precīzi vārtu apakšējā stūrī – 1:1.
Līdz pārtraukumam aktīvāk un bīstamāk uzbruka jau Dienvidamerikas pārstāvji. Pamatlaika izskaņā teicama izdevība izvirzīties vadībā bija Suaresam. Taču viņa slīps sitiens izgājienā viens pret vienu pēc lieliskas Forlana piespēles bija mazliet neprecīzs.
Abu komandu futbolisti nelika vilties arī pēc pārtraukuma. Jau pašā otrā puslaika sākumā vēl vienu labu izdevību panākt 2:1 neizmantoja Suaress, bet jau trīs minūtes vēlāk veiksmīgāks izrādījās Djego Forlans. Lieliski nospēlēja Arevalo, un pēc viņa piespēles slavenākais no urugvajiešu futbolistiem trieca bumbu vārtos tā, ka vārtsargs Buts pat nepakustējās. Arī Forlanam šie bija piektie vārti finālturnīrā.
Taču pagāja tikai piecas minūtes, un uz tablo atkal bija līdzsvars. Vēlreiz nedroši nospēlēja Muslera, un pēc tāla Boatenga centrējuma bumbu Urugvajas izlases vārtos ieraidīja Marsels Jansens – 2:2.
Arī turpinājumā mača dalībnieki centās meklēt laimi uzbrukumā, un spēle izvērtās par vienu no saistošākajām futbola izrādēm finālturnīrā. Otrā puslaika otrajā daļā, lielā mērā pateicoties uzmainītā Kīslinga aktivitātēm, mazliet centīgāki bija Vācijas futbolisti un pelnīti panāca 3:2 pārsvaru. Pēc stūra sitiena bumba atlēca pie Sami Hadiras, kurš acīgi raidīja bumbu vārtu tālajā stūrī.
Pēdējā iespēja panākt izlīdzinājumu urugvajiešiem bija kompensācijas laika beigās, kad Forlana brīvsitiens trāpīja pa pārliktni.
Pēdējo reizi abas komandas Pasaules kausa finālturnīros bija 1970.gadā, kad tieši spēlē par trešo vietu VFR izlase izcīnīja uzvaru 1:0.