Pirmais par to publiski izteicās Nīderlandes Futbola asociācijas vadītājs Mihaels van Prāgs, kurš uzsvēra, ka Blateram nepieciešams amatu atstāt pēc tam, kad nākamgad noslēgsies viņa pilnvaru termiņš. Savukārt vēlāk ar līdzīgu aicinājumu pievienojās arī Anglijas Futbola asociācijas (FA) viceprezidents Deivids Gils.
78 gadus vecais Blaters, atklājot FIFA kongresu, otrdien nepieminēja pēdējā laikā arvien skaļāk izskanējušos apvainojumus korupcijā saistībā ar veidu, kā Katara ieguva tiesības rīkot 2022.gada Pasaules kausa finālturnīru. Paredzams, ka trešdien viņš paziņos par pretendēšanu uz vēl vienu amata pilnvaru termiņu.
"Šovakar esam svētku noskaņojumā, jo rīt diskutēsim par svarīgām futbola lietām," izteicās FIFA prezidents.
Daudzas valstis ir dusmīgas arī par Blatera solījumu neturēšanu, jo 2011.gadā pēc pārvēlēšanas viņš solīja, ka tas būs viņa pēdējais pilnvaru termiņš.
"Blatera kungs, neuztveriet to personīgi, bet, ja paskatāmies uz FIFA reputāciju pēdējos septiņos vai astoņos gados, tā ir saistīta ar dažāda veidu korupciju," atzina van Prāgs. "Neuzskatu, ka esat piemērotākais, lai ieņemtu šo amatu turpmāk."
"Mums nepieciešama pilnīga un atklāta diskusija par to, kā FIFA jāattīstās nākotnē," uzsvēra Gils.
Par reālāko Blatera aizvietotāju ilgstoši minēts Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī, kurš to, vai kandidēs uz FIFA prezidenta amatu, solījis paziņot vien septembrī, kaut sākotnēji bija pavēstījis, ka izdarīs to jau Pasaules kausa finālturnīra laikā.
Prezidenta vēlēšanas plānotas nākamā gada maijā.
Kā izteicies van Prāgs, ja Platinī nekandidēs, UEFA būtu jāvienojas par citu kandidātu, kas stātos pretim Blateram.
Blaters FIFA prezidents ir kopš 1998.gada, kad amatā aizstāja Žoau Avelanžu. 110 gadus ilgajā vēsturē Blaters ir vien organizācijas astotais prezidents. Viņš tika pārvēlēts 2002., 2007. un 2011.gadā.
Pēdējās nedēļās starptautiskā futbola sabiedrība arvien skaļāk pieprasa jaunu balsojumu par 2022.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra norises vietu un šo tiesību atņemšanu Katarai. Maija vidū arī Blaters publiski izteicās, ka rīkošanas tiesību piešķiršana Katarai bija kļūda. Šīs kandidatūras uzvarā jau kopš balsojuma dienas plaši tiek pieminēta iespējama balsojuma dalībnieku korumpētība.
Izmeklēšanu pieprasa arī pieci no sešiem FIFA galvenajiem sponsoriem, kas organizācijai gadā kopā atvēl simtiem miljonu dolāru. Tikmēr Blaters attaisnojas, Kataras pretiniekus saucot par rasistiem.
Britu mediji ziņoja, ka kukuļdošanā par vainīgu atzītais bijušais FIFA viceprezidents Mohameds bin Hammams par Katarai labvēlīgu 2010.gada FIFA izpildkomitejas balsojumu dažādiem pasaules futbola varasvīriem samaksājis kukuļus piecu miljonu dolāru (3,67 miljonu eiro) apmērā. FIFA šīs ziņas nekomentē, bet pati Kataras puse kategoriski noraida.
Saistībā ar Kataru bažas vienmēr bijušas arī par laika apstākļiem, jo vasarā tur gaisa temperatūra ir tik augsta, ka aizvadīt futbola spēles ir bīstami. Tāpēc tiek runāts, ka sacensības tiks rīkotas ziemā, kas savukārt ievērojami apgrūtina nacionālo čempionātu norisi lielā daļā Eiropas.
Kā zināms, pēc pieciem gadiem, kad FIFA lems par 2026.gada Pasaules kausa rīkotāju likteni, organizatorus noteiks 209 biedru FIFA kongress, nevis FIFA izpildkomiteja, kā bija līdz šim.