Tikmēr Šveices ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka veikta kratīšana FIFA mītnē, tās laikā konfiscēti dokumenti un dati. Kā ziņo aģentūra AFP, kratīšana notikusi izmeklēšanas gaitā par iespējamo naudas atmazgāšanu un korupciju, kas saistīta ar tiesību piešķiršanu Krievijai un Katarai rīkot attiecīgi 2018. un 2022.gada Pasaules kausu finālturnīrus.Savukārt ASV varasiestāžu izvirzītās apsūdzības ietvaros trešdien tika aizturēti vairāki FIFA pārstāvji, bet sīkāku informāciju par aizturētajiem ASV Tieslietu departaments, Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un ASV Iekšējais ieņēmumu dienests sniegs vēlāk vakarā.Kā teikts Šveices Tieslietu ministrijas paziņojumā, FIFA un ar to saistīto organizāciju amatpersonas saņēmušas kukuļos vairāk nekā 100 miljonus dolāru (91,9 miljonus eiro) no sporta medijiem un sporta reklāmas kompānijām."Tiek uzskatīts, ka kukuļi saņemti par mediju, mārketinga un sponsorēšanas tiesību piešķiršanu uzņēmumiem saistībā ar futbola turnīriem Latīņamerikā. Personas aizturētas uz aizdomu pamata par darbību nelikumībās no deviņdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Saskaņā ar pieprasījumu noziegumi tika gatavoti ASV, bet pārskaitījumi veikti caur ASV bankām," teikts paziņojumā.Tikmēr FIFA preses sekretārs Valters de Gregorio trešdien notikušajā preses konferencē atklāja, ka tā sadarbojas ar Šveices varasiestādēm un piedāvā pieprasīto informāciju, jo tas ir organizācijas interesēs.Tāpat de Gregorio apstiprināja, ka iecerētais 65.FIFA kongress, neraugoties uz skandāliem, norisināsies un pašreizējais organizācijas prezidents Zeps Blaters nav aizturēto personu vidū.Tikmēr Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī trešdien sasaucis izpildkomitejas sēdi saistībā ar notikušajām kratīšanām FIFA.ASV varasiestādes pret aizturētajiem pārstāvjiem izvirzījušas vairākas apsūdzības, tostarp par naudas atmazgāšanu, krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un šantāžu.Kā ziņo mediji, aizturēto vidū ir arī Kostarikas Futbola federācijas (FCF) prezidents Eduardi Lī Sančess, CONCACAF vadītājs un FIFA viceprezidents Džefrijs Vebs, kā arī viņa kolēģis Euhenio Figeredo no Urugvajas, kurš agrāk pildījis Dienvidamerikas futbola asociācijas prezidenta pienākumus. Tāpat aizdomu ēna krīt uz bijušo FIFA viceprezidentu Džeku Vorneru no Trinidadas un Tobago, Nikaragvas Futbola federācijas (FNF) vadītāju Hulio Roču Lopesu un Kostasu Takasu no Kaimanu salām, kā arī bijušo Brazīlijas Futbola konfederācija (CBF) prezidentu Žuzē Mariju Marinu.FIFA jau vairāk nekā desmit gadus tiek apsūdzēta korupcijā. Apsūdzības pastiprinājās, kad tiesības rīkot 2018. un 2022.gada Pasaules kausu futbolā tika piešķirtas attiecīgi Krievijai un Katarai.Zīmīgi, ka cilvēku aizturēšana notika neilgi pirms piektdien Cīrihē paredzētā 65.FIFA kongresa, kurā norisināsies arī organizācijas prezidenta vēlēšanas.Pēc tam kad vairāki kandidāti nolēma atsaukt savu pieteikumu, asociācijas prezidenta vēlēšanās piedalīsies tikai Blaters un FIFA viceprezidents Jordānijas princis Ali bin al Huseins, kuram atbalstu izteicis arī Platinī.Blaters prezidenta vēlēšanās kandidēs jau savam piektajam termiņam, kas futbola sabiedrībā izraisījis asu reakciju, jo iepriekš viņš bija izteicies, ka uz augsto amatu vairs nekandidēs.Kā zināms, savas kandidatūras FIFA prezidenta amatam nesen atsauca Nīderlandes Futbola federācijas (KNVB) vadītājs Mihaels van Prāgs un portugāļu futbola leģenda Luišs Figu, lai paustu atbalstu tieši bin al Huseinam. Tiesa, Blaters joprojām tiek uzskatīts par favorītu FIFA prezidenta vēlēšanās.Aprīļa sākumā Blaters atklāja, ka vēlētos jaunus pasākumus, lai mazinātu Eiropas ietekmi futbolā. Tāpat viņš bija izteicies, ka Āfrikas un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību valstu zonas komandām vajadzētu piešķirt vairāk vietu Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā.
Ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa