Tas nozīmēja, ka iegūtas tiesības pārspēlēs sacensties par vietu finālturnīrā, izlozei Latviju savedot ar Turciju. Pirmajā mačā, pateicoties Māra Verpakovska precīzam sitienam, savā laukumā latvieši izcīnīja uzvaru ar 1:0, bet četras dienas vēlāk turpināja savu sensacionālo sēriju, noturot neizšķirtu 2:2.Cīņas gaitā Turcija ieguva vadību ar 2:0, bet 66.minūtē Juris Laizāns pēc soda sitiena deficītu samazināja. Savukārt vēl 12 minūtes vēlāk skaistā pretuzbrukumā pēc vārtsarga Aleksandra Koliņko tālas piespēles izcēlās Verpakovskis.19.novembra maču sākumsastāvā uzsāka Aleksandrs Koliņko, Igors Stepanovs, Vitālijs Astafjevs, Mihails Zemļinskis, Juris Laizāns, Dzintars Zirnis, Aleksandrs Isakovs, Imants Bleidelis, Māris Verpakovskis, Andrejs Rubins un Vits Rimkus. Savukārt uz maiņu iznāca Marians Pahars un Andrejs Štolcers.
"Kad nespējām iekļūt ģērbtuvēs, sākām svinēt laukumā un, protams, pēc tam ģērbtuvēs bijām pārlaimīgi - apskāvāmies un skūpstījām viens otru. Atpakaļceļā tika nodzītas komandas ārsta (Daga Čudas) ūsas un visu nakti lielā prieka dēļ negulējām," teica tā brīža izlases kapteinis. "Kad ielidojām, bijām pārsteigti, ka lidosta ir pilna, jo tik agrā rīta stundā autobusi vēl nekursēja. Tas bija neticams brīdis."
"Nekad nebiju redzējis iepriekš ko tādu. Esam sportu mīloša tauta. Iepriekš to bija piedzīvojuši hokejisti un basketbolisti, bet mēs nē," piebildis uzbrucējs Pahars, kurš tagad jau ir valstsvienības galvenais treneris.
Finālturnīrs Portugālē risinājās nākamā gada jūnijā. Latvijai spēlējot tā sauktajā "nāves grupā", tā sākotnēji ar 1:2 piekāpās Čehijai (vienīgos vārtus pēc Andreja Prohorenkova piespēles guva Verpakovskis), turpinājumā tā aizraujošā mačā noturēja neizšķirtu 0:0 ar Vāciju, bet noslēdzošajā cīņā ar 0:3 piekāpās Nīderlandei.
Atbildes spēle Turcijā - Latvija nospēlē 2:2 un brauc uz finālturnīru!