Fragments no intervijas:
Kā tu jūties labākā debitanta statusā pēc šīs sezonas pirmajiem pieciem posmiem? Vai tā ir likumsakarība vai apstākļu sakritība?
Šeit liels nopelns noteikti ir mūsu sagatavošanās procesam ziemas laikā vēl pirms sezonas sākuma. Tas attiecas ne tikai uz mani, bet arī uz komandu. Jo īpaši pirmajai sacīkstei Austrālijā mēs bijām ļoti labi sagatavojušies. Piektā vieta bija milzīgs sasniegums gan man, gan komandai. Vēl jo vairāk - ņemot vērā visus notikumus ap komandu tās nedēļas nogalē (tiesas prāva par līguma atjaunošanu ar Gido van der Gardi - aut.). Es to noteikti nesauktu par apstākļu sakritību, jo esmu ļoti cītīgi strādājis un sevi pilnībā veltījis šai sezonai no pirmās minūtes, kad uzzināju, ka būšuSauber F1 komandas pilots. Tādu iespēju nevar neizmantot, un vismaz pirmajos posmos esmu izdarījis visu iespējamo, ko tobrīd man mašīna ļāva.
Tavs piemērs rāda, ka jaunam pilotam pieredze ar F1 mašīnu ir nosacīta lieta un šeit var gūt panākumus, arī esot vienam no GP2 sēriju līderiem, kāds tu biji pērn.
Domāju, ka pieredze ar F1 mašīnu jebkurā gadījumā ir ļoti svarīga, tomēr galvenais ir pilota sagatavošanas process. Man palīdzējušas visas sērijas, kurās startēju, turklāt arī Formula 1 esmu ienācis īstajā laikā. Liels paldies jāsaka arī Sauber komandai, kas man deva ļoti daudz informācijas, lai es varētu pilnvērtīgi sagatavoties sezonai. Komanda mani sagatavoja tehniskajā ziņā, un jo īpaši svarīgi bija apgūt visas procedūras, sistēmas, ko kontrolēju pie stūres, utt.
Pirms pāris gadiem, kad Felipe Masa bija tuvu F1 karjeras beigām, Bērnijs Eklstons esot palīdzējis viņam atrast atbalstītājus Brazīlijā, lai Formula 1 nepaliktu bez brazīliešu pilota. Vai tev arī ir bijusi palīdzība no Eklstona puses?
Esmu ar Bērniju runājis pāris reižu, taču no viņa puses es tikai esmu dzirdējis apstiprinājumu, ka Formula 1 ir vajadzīgi brazīliešu piloti, jo tā ir daļa no vēstures. Taču tiešā veidā viņš man nav palīdzējis.
Kad kļuvi par sacīkšu braucēju, tev nācās daudz ziedot - brīvo laiku un "normālu dzīvi". No kā tev bija visgrūtāk šķirties?
Tas noteikti bija vēl karjeras sākumā, kad nācās pamest dzimteni Brazīliju un doties uz Eiropu. Man nācās pamest savu ģimeni. 16 gadu vecumā man bija jāpārceļas uz Eiropu, un ģimenes atstāšana bija smags solis. Man viss bija jāsāk no jauna svešā zemē, un tam nebija viegli pielāgoties. Eiropā dzīvojošie piloti jau nākamajā dienā pēc sacīkstes var būt savās mājās pie ģimenes, gulēt savā ierastajā gultā un kaut vai turpināt mācības vai darbu. Ja es būtu varējis biežāk tikties ar ģimeni, tas noteikti būtu man palīdzējis tikt galā ar visu pārējo. Tomēr tagad esmu pieradis, jo Eiropā dzīvoju jau pēdējos sešus gadus. Es nenožēloju neko, ko esmu izdarījis savā dzīvē, jo bērnībā sapņoju par Formula 1un tagad esmu tajā iekļuvis. Taču tas ir tikai pirmais solis.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 11.maija, avīzē Diena!