Noslēguma ceremonija sākās ar mākslinieciskiem priekšnesumiem, bet pēc tam stadionā iesoļoja valstu karognesēji, Latvijas karogu nesot bobsleja stūmējam Matīsam Miknim. Pēc karognesējiem stadionā ienāca arī pārējie sportisti, kuri vēl nav atstājuši Pekinu.
Noslēguma ceremonijā tika pasniegtas medaļas distanču slēpošanas pēdējo divu distanču labākajiem sportistiem. 30 kilometru distancē ar kopēju startu brīvajā stilā triumfēja norvēģiete Terēze Juhauga, tiekot pie savas trešās zelta medaļas šajā olimpiādē. Otro vietu ieņēma amerikāniete Džesika Diginsa, bet labāko trijnieku noslēdza somiete Kertu Niskanena. Savukārt vīriešu 50 kilometru sacensībās, kas laika apstākļu dēļ tika saīsinātas līdz 28,4 kilometriem zeltu izcīnīja Krievijas olimpiskās komitejas (ROC) pārstāvis Aleksandrs Boļšunovs, kuram Pekinas olimpiskajās spēlēs jau bija divas zelta medaļas, ka arī pa vienai sudraba un bronzas godalgai. Pie sudraba tika viņa tautietis Ivans Jakimuškins, bet bronzas godalgu saņēma norvēģis Sīmens Hegstads Krīgers.
Medaļu ieskaitē Pekinas olimpiskajās spēlēs triumfēja Norvēģija, kas izcīnīja 37 godalgas, no kurām 16 bija zelta, kas ir par divām vairāk nekā pagājušajās spēlēs Phjončhanā, kad Norvēģijas un Vācijas sportisti ar 14 zelta medaļām atkārtoja pirms 12 gadiem Kanādas sasniegto rekordu Vankūveras spēlēs.
Savukārt Latvija tāpat kā pirms četriem gadiem Phjončanā izcīnīja vienu bronzas godalgu un ierindojās dalītā 27.vietā medaļu ieskaitē. Šoreiz pie medaļas tika kamaniņbraucēju stafetes komanda - Elīza Tīruma, Kristers Aparjods un Mārtiņš Bots/Roberts Plūme. Iepriekšējā Olimpiādē vienīgo godalgu izcīnīja bobslejistu Oskara Melbārža un Jāņa Strengas ekipāža.
Ceremonijas turpinājumā tika sveikti brīvprātīgie un nodots olimpiskais karogs nākamās ziemas Olimpiādes mājvietai Milānai un Kortīnai D'Ampeco, to saņemot Itālijas pilsētu mēriem Džuzepem Salam un Džanpjetro Gedinam.
Pēc tam savas svinīgās uzrunas teica Pekinas olimpisko un paraolimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents Cai Cji kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs.
"Pēdējās 16 dienas esam apbrīnojuši jūsu izcilo sniegumu," Olimpiādes dalībniekiem noslēguma ceremonijā pateicās Bahs. "Mūs dziļi aizkustināja kā jūs centāties un arī atbalstījāt savus konkurentus, lai arī viņi sasniegtu labākos rezultātus."
"Mūsu sirdis lūzt par tiem, kas nevarēja piepildīt savu olimpisko sapni [Covid-19] pandēmijas dēļ," SOK prezidents Bahs neaizmirsa pieminēt sportistus, kas pandēmijas dēļ četrgades lielākajā sporta forumā nevarēja piedalīties."
"Pasludinu 24.Ziemas olimpiskās spēles par noslēgtām. Saskaņā ar tradīcijām, aicinu visu pasaules jaunatni pulcēties, lai pēc četriem gadiem Milānā un Kortīnā d'Ampeco svinētu 25.Ziemas olimpiskās spēles. Uz redzēšanos, Pekina!," uzrunu noslēdza Bahs.
Pēc tam mūzikas pavadībā tika nodzēsta olimpiskā lāpa un notika svētku uguņošana.
Pekinas olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 109 medaļu komplekti 15 dažādos sporta veidos, sasniedzot jaunu rekordu. Šī bija otrā reize, kad Ziemas Olimpiādē tika izdalīti vairāk nekā simts godalgu komplekti - pirms četriem gadiem Phjončanā bija 102. Sacensību programmā debitēja divas disciplīnas - "Big Air" frīstaila slēpošana un monobobu sacensības sievietēm. Kopumā šajā Olimpiādē piedalījās 91 valsts, bet uz starta devās 2871 sportists. Debijas Ziemas Olimpiādēs piedzīvoja Haiti un Saūda Arābijas sportisti.
Pekina par 2022.gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izraudzīta 2015.gada jūlijā, SOK 128.Sesijā balsojumā apsteidzot Kazahstānas pilsētu Almati. Pekina kļuva par pirmo pilsētu olimpisko spēļu vēsturē, kas uzņēmusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles. Vasaras olimpiskās spēles Pekinā norisinājās 2008.gadā.
Nākamās ziemas olimpiskās spēles 2026.gadā notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, bet 2030.gada olimpisko spēļu norises vieta vēl nav izvēlēta.
Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Pekinā no 4. līdz 13.martam norisināsies paralimpiskās spēles.
Pekinā olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 57 sportisti 11 sporta veidos.