Divu negatīvu testu saņemšana Rīgā nebūt nenozīmē bezrūpīgu došanos uz četrgades nozīmīgākajām sacensībām. Jo gandrīz vai kā sportā, arī medicīnā ir dažādi līmeņi. Augstākā testēšanas līga, otrā, trešā, un diezin vai kāds vispār zina atšķirību dažādās pasaules valstīs. Katrā ziņā šajās dienās, kad Covid-19 popularitātes ziņā konkurē ar notikumiem trasēs un arēnās, esmu dzirdējis visādus stāstus. Piemēram, ka Zviedrijā ļoti virspusēji uzlūkojot testu rezultātus, savukārt Latvijā it kā esot stingra testēšanas kārtība. Jāsecina, ka stingrības ziņā vadošajā pozīcijā ir Pekinas lidosta. Pat spēļu organizatori atzīst, ka pēc tam olimpiskajā ciematiņā ņemtajos testos pieļaujamā robeža esot zemāka un ka pāris vietējo Pekinas laboratoriju rezultāti atšķiroties. Sanāk atkal līdzība ar sporta sacensībām. Ja paveiksies ar izlozi labāka celiņa iegūšanai, varbūt analīzes nokļūs rupjāka atlases sieta laboratorijā. Atšķiroties arī intervāli, pēc kuriem nosaka negatīvos un pozitīvos gadījumus. Olimpiskajās spēlēs robežlīnija esot no 35 līdz 40, bet var būt arī citā intervālā.
Neņemos apgalvot, ka iepriekš minētais atbilst patiesībai, jo katram ir sava interese un izpratne par lietām, tomēr Covid-19 testēšanas atšķirīgā kārtībā ir viena no karstākajām tēmām. Tā vien šķiet, ka pirms spēlēm atlase bija jārīko ne tikai sportistiem. Testētājus arī varbūt vajadzēja nolikt uz starta līnijas, lai viņi savstarpējā sacensībā atrod optimālākā risinājuma piedāvātāju. Tad, iespējams, neveidotos situācija, ka vienā dienā sportists ir pozitīvs, otrā negatīvs un trešā atkal pozitīvs vai negatīvs.