Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

VIdes diena

Lai saimniekotu videi draudzīgi © DIENA(3)

Par to, kā attīstīt bioekonomiku Latvijā un kā tas notiek Norvēģijā, kam vislabāk izmantot biomasu un kāpēc rapša izmantošana biodegvielas ražošanai var nebūt ilgtspējīga, stāsta Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta izpilddirektors Arne Bardalens.**Latvijai jāizstrādā bioekonomikas attīstības stratēģija.

Dabas aizsardzība trūkuma spīlēs © DIENA(1)

"Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā, kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu meži.

Mūs visus vieno mīlestība pret Abavas senleju © DIENA

"Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība - Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem," uzsver biedrības _Abavas ielejas attīstības centrs _valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.Biedrībā, kas izveidota 2003.gadā, apvienojušies tie ļaudis, kam rūp dabas parka Abavas senleja ainavas, kā arī dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.

Dabā iešanas kultūra Latvijā pamazām attīstās © DIENA

"Dabas parks Abavas senleja ir viens no lielākajiem, veidots Abavas ielejas aizsardzībai un ir pelnījis nacionālā parka statusu. No dabas viedokļa nav šaubu, ka šī teritorija ir tā vērta," uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Visai 14 933 hektārus plašajai teritorijai piemīt izcila ainaviskā vērtība, ko Kurzemes pusē dzīvojošie cilvēki cenšas izkopt par tūristiem pievilcīgu apvidu.

Vissaudzīgākā attieksme pret dabas vērtībām ir tieši jaunajai paaudzei © DIENA(3)

Kad cilvēkam vidējos gados jautā, kad viņš pēdējo reizi pabijis Tērvetes dabas parkā, nereti tiek rēķināts laiks, kad bijuši mazi viņa nu jau pieaugušie bērni - pirms gadiem piecpadsmit. Ar perspektīvu Tērvetē atgriezties nu jau ar mazbērniem. Taču drīkst negaidīt, kamēr piedzims vai paaugsies mazbērni, jo AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotais dabas parks Tērvete pēdējos gados ir piedzīvojis ne tikai Rūķu pilsētiņas mūsdienīgāku versiju.

Upīša un upīšu raksti Daugavas ielejā Skrīveros © DIENA(1)

Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks Daugavas ieleja. Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iespējams, tā iemesla dēļ, ka te saimnieko sava novada dedzīgi patrioti. Iedzīvotāji lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas vides un kultūrvēsturiskās vērtības.

Saskatīt iespējas atkritumu šķirošanā un pārstrādē © DIENA(6)

"Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt kā Eiropas zaļākā valsts, ir - saskatīt tajā iespējas," uzsver vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viesojamies bioloģiskajā saimniecībā Viļakas pusē © DIENA

"Pēdējos gados cilvēki Latvijā aizvien lielāku vērību pievērš ekoloģiski tīriem produktiem. Tie, kuri reiz izvēlējušies patērēt bioloģisko pārtiku, vairs negrib ēst konvencionālajās saimniecībās audzēto. Tas vieš pārliecību, ka bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva. Vismaz mēs esam optimisti," saka bioloģiskie lauksaimnieki brāļi Kārlis un Andrejs Mieriņi Viļakas novada Susāju pagasta Klānu ciemā.

Bioloģiskā saimniecība Klānu ciemā: Ja necīnīsimies, būsim zaudējuši © DIENA(28)

"Pēdējos gados cilvēki Latvijā aizvien lielāku vērību pievērš ekoloģiski tīriem produktiem. Tie, kuri reiz izvēlējušies patērēt bioloģisko pārtiku, vairs negrib ēst konvencionālajās saimniecībās audzēto. Tas vieš pārliecību, ka bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva. Vismaz mēs esam optimisti," saka bioloģiskie lauksaimnieki brāļi Kārlis un Andrejs Mieriņi Viļakas novada Susāju pagasta Klānu ciemā.

Ar zemnieka spītu un pārliecību: "Es arī tā varu!" © DIENA

Rudzīšu dzimta savu lauku sētu Raunas pagasta Jaunieviņās iekopusi un veidojusi jau kopš 1840. gada. Pašreizējais Jaunieviņu saimnieks sestajā paaudzē Uldis Rudzītis bioloģisko zemnieku saimniecību te reģistrējis 2004. gadā, bet jau pagājušā gadsimta 90. gados, vēl būdams Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas fakultātes mašīnbūves tehnoloģiju 4.