Iespējams, smagākā izšķiršanās šīs valdības laikā būs atbalsts Roberta Ķīļa vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām izmaiņām likumdošanā, kas paredz paplašināt svešvalodas lietojumu Latvijas augstskolās. Pēc burta - grozījumi paredz Augstskolu likuma izmaiņas, pēc gara un faktiski - Valsts valodas likuma maiņu.
Šī ir viena no tām Ķīļa
iniciatīvām, ko es atbalstītu, ja tam sekotu arī finansējums, jo
naudas trūkuma dēļ augstskolām to būtu pagrūti ieviest, sarunā
ar portālu Diena.lv atzina Daugavpils universitātes rektors Arvīds
Barševskis.
Angļu valodai būtu intensīvāk jāienāk doktorantūras studijās, bet masveida pāreja uz angļu valodu augstskolās nav iespējama, portālam Diena.lv norāda deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedre, filoloģijas doktore Vineta Poriņa.
Nepieredzējuši Valsts izglītības satura centra (VISC) tehniskie darbinieki ir pieļāvuši kļūdu 9.klases angļu valodas eksāmena sagatavošanā - skolām izsūtījuši nepareizu rezultātu aprēķināšanas tabulu, tāpēc visā valstī būs jāpārvērtē 9.klases angļu valodas eksāmena darbi.
Biznesa vidē krievu valoda izkonkurē vācu valodu, pārliecināts ir interjera salona Krassky loģistikas vadītājs Māris Birgers (25). Viņš audzis nacionālā noskaņojumā ar pārliecību, ka krievu valodu kā svešvalodu nevajadzēs, tādēļ skolā, kad bija iespēja izvēlēties apgūt vācu vai krievu mēli, viņš izvēlējās pirmo. Pēc vidusskolas absolvēšanas nonākot Rīgā, secinājis, ka bez krievu valodas tomēr neiztikt ne sadzīvē, ne meklējot darbu, tāpēc valodu nu apgūst valodu kursos.
9.-12. klašu skolēni aicināti piedalīties angļu valodas eseju konkursā, līdz 11.aprīlim iesniedzot savu darbu ar tēmu The limits of my language mean the limits of my world. Labākās esejas autors saņems galveno balvu – dāvanu karti 150 latu vērtībā, kā arī dažādas veicināšanas balvas no konkursa atbalstītājiem.
Vidusskolas absolventu vidū biežāk sastopamais līmenis angļu valodas centralizētajā eksāmenā šogad bijis C. Ko šis burts pasaka par reālajām jauniešu valodas zināšanām, skaidru atbildi īsti nespēj rast neviens. Taču skolotāji atzīst, ka valodas apguves problēmas, kuru aizsākums meklējams vājā dzimtās valodas prasmē, skolēniem pastāv, trešdien raksta laikraksts Diena.
Viedoklim Tādai mazai valstiņai kā Latvija jau sen bija laiks mācēt runāt vismaz trijās valodās (G.Bojārs, Diena.lv 02.04.2011.), domāju, ka piekritīs daudzi, bet ka tādējādi iespējams “vilkt Latviju laukā no provinciālisma purva”, - diez vai. Tikai ar valodu, bez citām konkurētspējīgām zināšanām Latviju neizglābsim. Un tāpēc jautājums nav par 700 tūkstošu latu ietaupīšanu, bet to nosargāšanu pedagogu jau tā nelielajām algām. Arī pedagogu ģimenēs ir jābaro un jāizskolo bērni, kas nākotnē veidos Latvijas sabiedrību.
Iespējams, labākais veids, kā iemācīties jaunu valodu ir doties uz šo valsti un dzīvot pie vietējiem. Cilvēks tiek “iemests” dabīgā vidē starp citvalodīgiem un rezultāti ir sasniedzami ļoti ātri. Zīmīgi, ka šis process notiek bez tulkošanas palīdzības, jo citvalodīgie mūsu valodas neprot un palīdzēt mums apgūt valodu tulkojot nevar.
Izmaiņas izglītības saturā no 2011./2012.mācību gada samazinājuma virzienā nebūs, un pirmo svešvalodu skolēni turpinās apgūt no 2011.gada 1.septembra tāpat kā līdz šim – no 3.klases, bet otro svešvalodu no 6.klases – uzsver izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks.