Lai saprastos, to vajag vismaz gribēt
Literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvju tikšanās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi 2. maijā mani atsvieda atpakaļ 1986. gadā, vidusskolas direktora kabinetā, kur mēs, bariņš skolēnu, tikām lamāti laukā no panckām par to, ka bijām apsējuši prievītes. Absolūta sarunas neiespējamība. Pilnīgs strupceļš. Labi, toreiz mēs bijām dumpīgi pusaudži, savukārt skolas direktors – sistēmas kalps. Tie laiki ir beigušies. It kā. Man likās neiespējami, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt tagad, turklāt mēģinot veidot dialogu starp pieaugušiem cilvēkiem.