Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) ieņemt kopēju nostāju spiegošanas skandālā, kura centrā ir ASV izlūkdienestu darbība.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais Edvards Snoudens atsaucis lūgumu piešķirt viņam politisko patvērumu Krievijā, vēsta šīs valsts plašsaziņas līdzekļi. Snoudens šādu lēmumu pieņēmis, jo Maskava darījusi viņam zināmu, ka viņam būs jāpārtrauc nopludināt informāciju, kas ir viņa rīcībā.
ASV tuvākajās dienās būs jānopūlas, lai nogludinātu attiecības
ar sabiedrotajiem, jo īpaši Eiropā, kas ir saniknoti par mediju
publikācijās izskanējušajiem apgalvojumiem, ka amerikāņu
izlūkdienesti ar dažādām metodēm ir izsekojuši Vašingtonai
draudzīgu valstu diplomātiskās pārstāvniecības.Tā bija kārtējā ASV izlūkdienestus atmaskojošā informācija, ko
žurnālistiem ir nodevis bijušais Nacionālās drošības aģentūras
(NSA) darbinieks Edvards Snoudens, kurš kopš 23.
Liela daļa latviskā elektorāta Vienotībai pārmet augstprātību. Jūsuprāt, kādēļ cilvēkiem ir šāds priekšstats par jūsu partiju? Vai Vienotība par saviem vēlētājiem uzskata arī cilvēkus, kuri nepieder pie sabiedrības pārtikušākās daļas?
Par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais Edvards Snoudens Krievijā lūdzis politisko patvērumu, apliecinājušas amatpersonas. Kā ziņu aģentūrai Interfax apstiprinājis Šeremetjevas lidostas konsulārā punkta pārstāvis Kims Ševčenko, svētdienas vakarā saņemts Snoudena lūgums piešķirt viņam politisko patvērumu Krievijā.
Par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais Edvards Snoudens var palikt Krievijā ar nosacījumu, ka viņš pārstāj publiskot konfidenciālu Savienoto Valstu informāciju, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
ASV prezidents Baraks Obama un viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins nolēmuši jautājumu par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklēto Edvardu Snoudenu uzticēt abu valstu drošības dienestiem, pirmdien pavēstīja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Izskanot ziņām par iespējamo ASV specdienestu veikto Eiropas Savienības (ES) institūciju izspiegošanu, Eiropas Savienības iestādēs visā pasaulē sākta drošības pārbaude, pirmdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Pija Ārenkilde-Hansena.
ASV slepenie dienesti izspiegojuši arī Franciju, Itāliju un Grieķiju, liecina dokumenti, kurus britu laikrakstam The Guardian nodevis bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens. Dokumenti liecina, ka ASV slepenie dienesti izspiegojuši 38 mērķus, tostarp Franciju, Itāliju un Grieķiju.
ASV uz Eiropas Savienības (ES) bažām, ko radījušas presē izskanējušās ziņas par ASV izlūkdienestu veikto iespējamo ES institūciju izspiegošanu, atbildēs caur diplomātiskajiem kanāliem, svētdien paziņojusi Vašingtona.
ASV slepenie dienesti ik mēnesī Vācijā noklausās aptuveni pusmiljardu telefonsarunu, kā arī izseko elektronisko saraksti un mobilo tālruņu īsziņas, svētdien, atsaucoties uz slepeniem Savienoto Valstu dokumentiem, ziņo izdevums Der Spiegel. Tādējādi Vācija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pret kuru vērsta intensīvākā ASV izlūkdienestu darbība.
Publiski izskanot ziņām par ASV izlūkdienestu veikto iespējamo Eiropas Savienības (ES) institūciju izspiegošanu, Eiropas Savienība svētdien paziņojusi, ka tā vērsusies ar jautājumiem pie Vašingtonas un gaida Savienoto Valstu varasiestāžu atbildi.