Par Latvijas ekonomiskās politikas kļūdām un iespējām Rolanda Pētersona saruna ar Viskonsinas Universitātes politiskās ekonomikas profesoru Džefriju Somersu un attīstības ekonomistu Kasparu Briškenu
Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīciju, tiek izstrādāti dažādi monetārie,
normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi
nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības
pieaugumu nākotnē.
Pasaules tautsaimniecībai cenšoties pārvarēt Covid19 izraisīto ekonomisko krīzi,
gan atsevišķām valstīm, gan
vairākām ekonomikas nozarēm vēl ir jāpūlas sadzīvot ar
iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes sekām.
Diena.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju aicina šodien, 17. septembrī no plkst. 10.00 līdz 15.00 skatīties tiešraidi no IV Starptautiskā Ekonomikas Foruma. Foruma mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību, veltot lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstību traucējošo aspektu izzināšanai un sniedzot zinātniski pamatotās rekomendācijas mērķtiecīgas valsts un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas darbības pilnveidošanai.
Inflācija tuvākajos mēnešos Latvijā turpinās paātrināties, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā.
Finanšu ministrija (FM) izvairās no minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kļūdu labojuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.
Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, uzsverot, ka Latvijas izaugsme ekonomikā patlaban ir strauja, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 652 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 521 miljons eiro, kas ir 6,5% no IKP.