Tikai apzinoties pagātnes traģēdijas, iespējams nākotnē neatkārtot līdzīgas netaisnības, izskanēja Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākuma uzrunās pie Latvijas Okupācijas muzeja.
Latvijā šodien piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80.gadadienu, tādējādi godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
"Es visas domas aizmirstu, To vienu domājot: Ko tev vēl vairāk, tēvzeme, Par sirdi varu dot.." – šīs Andreja Eglīša dzejas rindas aptver ideju, kā, pieminot 1949. gada deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, tapusi koklētājas Laimas Jansones un dziedātājas Antas Eņģeles koncertprogramma.
Valsts prezidents Egils Levits uzrunājot gan Rīgas pils viesus, gan klātesošos pie Brīvības pieminekļa, uzsvēra, ka komunistiskā genocīda noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un tas ir šodienas paaudžu pienākums atcerēties un pieminēt mūsu valsts pilsoņus - padomju okupācijas režīma 1941.gada nozieguma upurus.
Trešdien, 25.martā, Valsts prezidents Egils Levits privāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1949. gada 25. marta komunistiskās represijas pret latviešu tautu, kad uz Sibīriju un tās tālākajiem apgabaliem izveda 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.