Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Latvijā piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80.gadadienu

Latvijā šodien piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80.gadadienu, tādējādi godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.

No plkst.11 visā Latvijā vienlaicīgi notiks piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941.gada deportācijām". Tā laikā visās 119 Latvijas pašvaldībās tiks nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto personu vārdi, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts.

Lasījumus plkst.10.50 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, ko pārraidīs LTV1 un Latvijas Radio 1. Atceres brīdī plkst.11 pie Okupācijas muzeja jaunā memoriāla "Vēstures taktīla" piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidents Krišjānis kariņš (JV) un citas amatpersonas.

Lasījumu tiešraides varēs skatīties arī Latvijas sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" un LNB tīmekļa vietnē "lnb.lv", kā arī īpašā šim notikumam izstrādātā digitālā kartē "deportetie.kartes.lv". Piemiņas pasākumu "Aizvestie. Neaizmirstie" atspoguļos arī citi Latvijas mediji.

Piemiņas tiešsaistes lasījumi notiks arī tautiešu mītnes zemēs ārpus Latvijas.

Zilberts norāda, ka "deportetie.kartes.lv" ir trīs sadaļas - "Piemiņas pasākumi", "Deportētie iedzīvotāji" un "14.jūnijs pasaulē". 

Sadaļā "Piemiņas pasākumi" iezīmētas vietas, kurās šodien notiks deportēto cilvēku vārdu lasījumi. Uzvirzot kursoru uz izvēlētās vietas, atvērsies video tiešraides logs.

Savukārt sadaļa "14.jūnijs pasaulē" ļauj aplūkot galeriju, kurā apkopoti fotoattēli no ārzemju tautiešu rīkotiem piemiņas pasākumiem visā pasaulē. 

Sadaļā "Deportētie iedzīvotāji" tumšas krāsas apļi kartē apzīmē izsūtīto iedzīvotāju dzīvesvietu 1941.gadā - spiežot uz izvēlētā punkta, kļūst redzams saraksts ar informāciju par cilvēkiem (skaits, vārds, uzvārds, vecums), kuri no konkrētās vietas tika izsūtīti.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, Rīgas izvesto iedzīvotāju vārdu lasījumi tiks straumēti no vairākām vietām, un kopumā tiks nolasīti 5000 deportēto cilvēku vārdi. Lasījumus sāks šīs kopīgās piemiņas akcijas idejas autore, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV), tajos piedalīsies arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) un sabiedrībā zināmi cilvēki.

Atgādinot par šodienas paaudzes pienākumu neaizmirst šos izsūtītos cilvēkus, kopumā tiešsaistes lasījumos iesaistīsies plaša iedzīvotāju daļa - gan cilvēki no represēto biedrībām, gan jaunieši no skolām un jaunsardzes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas