Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par iespēju Latvijas lauksaimniekiem arī turpmāk pirkt nemarķētu bezakcīzes dīzeļdegvielu.
Turpmāk bioloģiskā medus ražotāji varēs saņemt vienu valsts subsīdiju veidu - 40 eiro par bišu saimi, kas vienlaikus ļaus arī izvairīties no divkārša finansējuma iespējamības, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai.
Lai gan ziemāju sējumi šajā sezonā izskatās labi un daudzsološi, patlaban daudzviet Latvijā tos apsēdušas meža zosis, tādējādi radot neprognozējamus zaudējumus lauksaimniekiem, norāda biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.
Jau patlaban Latvijā tiek saražots par 47% piena vairāk, nekā nepieciešams, turklāt tendences rāda, ka nākamajos pāris gados pēc kvotu brīvlaišanas rādītājs palielināsies vēl par 31%, līdz ar to Zemkopības ministrijai (ZM) steigšus jāizstrādā palīdzības mehānismi, lai piena ražotāji spētu uzturēt savas saimniecības, secināts Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupas sanāksmē.
Ķīnas lauksaimniecības ministra vietnieks Niu Duņs un Igaunijas zemkopības ministrs Ivars Padars parakstījuši sadarbības līgumu par 2015. un 2016.gadu, tostarp paredzot regulāras tikšanās, otrdien vēsta izdevums Postimees Online.
Latvijas piensaimniekiem, kas vēl nesen pārdzīvoja strauju piena cenas krišanos, tagad priekšā jauns pārbaudījums. Marta beigās beigsies piena kvotu sistēma un tiks aprēķinātas soda naudas par pārsniegtajām kvotām. Visā valstī tās varētu sasniegt pat līdz 10 miljoniem eiro, vēsta Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), piektdien tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju vadītājiem, noraidījis priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, argumentējot to ar situāciju valsts budžetā, informēja organizāciju pārstāvji.
Jaunajam Bebru pagasta zemniekam Raitim Unguram šogad Ziemassvētki ir pavisam savādi. Prieks par to, ka šogad diviem bērniem pievienojusies mazā māsiņa, bet turpat arī neziņa par savas ģimenes nākotni. Attīrot nepilnu hektāru aizaugušas zemes, lai tur varētu sēt labību, jaunais zemnieks, pašam to nenojaušot, pēc Meža dienesta ierēdņu vērtējuma, pārkāpis Kioto protokolu un izraisījis klimata izmaiņas. Par to viņam aprēķināta 38 tūkstošus eiro liela soda nauda, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Ziemāju stāvoklis visā valstī vērtējams kā vidēji labs, savukārt graudu cena saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem varētu nosegt pašizmaksu, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
Saistībā ar graudu cenu straujo kritumu, papildu izmaksām kulšanas sezonas laikā, kā arī ievērojamiem izdevumiem, pavasarī pārsējot laukus, graudkopības nozarei šogad būšot sagaidāmi 220 miljonu eiro zaudējumi. Līdz ar to lauksaimniecības kooperatīvu vadītāji aicina situācijas risināšanā iesaistīties Zemkopības ministriju un valdību, aģentūru LETA informēja kooperatīvu pārstāvji.
Lai gan iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) tika solījusi izmaksāt deviņus miljonus eiro kompensācijās mazāk labvēlīgo reģionu jeb tā dēvēto mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumos, finansējums tomēr neesot rasts. Līdz ar to saimniecībām, kuras tikai šogad ieguvušas attiecīgo statusu, kompensācijas ies secen, aģentūru LETA informēja Vidzemes lauksaimnieku pārstāvji.