Saskaņā ar ZM aplēsēm pērn Latvijā saražotas 968 900 tonnas piena, bet līdz 2020.gadam šis rādītājs būs 1,105 miljoni tonnu gadā.
"Lietuvieši maksā četrus eirocentus vairāk par litru piena. Joprojām izvedam 30% uz Lietuvu. Ko darīsim, ja lietuvieši pēkšņi pateiks, ka vairs nevajag mūsu piena? Radīt jaunus produktus nav viegli, jo tas prasa finanses un tirgus, tādēļ nepieciešams lielāks atbalsts no valsts," norādīja Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.
Uz lauksaimnieku jautājumu, kāda ir ZM nostāja, lai veicinātu piena noietu pašu mājās, ministrijas pārstāvji norādīja uz iespēju piedalīties valsts iepirkumos.
"Latvijā patērē tikai 50% saražotā piena, domājiet par iepirkumiem, kur priekšroka tiek dota vietējiem ražotājiem," sacīja Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka.
Tikmēr kooperatīva Dundaga vadītājs Guntis Pirvits sacīja, ka ministrijai atkārtoti jāuzstāj uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanu piena produktiem.
"Pelēkie komersanti brauc uz Poliju, izmantojot turienes zemo PVN, iepērk produktus, brauc atpakaļ un tirgo šeit. Neviens nezina, cik liels šis tirgus, tomēr samazināts PVN to apslāpētu," sacīja Pirvits.
Sanāksmē lauksaimnieki rosināja ministrijas pārstāvjus ne tikai atkārtoti virzīt jautājumu par PVN skatīšanai valdībā, bet arī pārskatīt atbalstu mazajām piensaimniecībām, mazināt birokrātiju zemes iegādē, kā arī palielināt atbalstu jaunu tirgu meklējumiem.