"Kontrolējot bargāk tos, kas ir reģistrēti, nekādā ziņā netiek ierobežoti tie, kas nav reģistrēti," par situāciju lombardu tirgū intervijā Romānam Meļņikam stāsta Banknotes vadītājs Agris Evertovskis.
Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus.
Konkurence lombardu tirgū arvien pieaug. 2010. gadā Rīgā darbojās 115 lombardu, patlaban to skaits sasniedzis jau simt četrdesmit. Pēc oficiāliem datiem, galvaspilsētā esošo lombardu apgrozījums pērn bija vairāki desmiti miljonu latu. Tomēr licencēti darbojas tikai 19 lombardu, un to kā problēmu atzīst arī pašvaldībā, jo patlaban bez licences lombardiem strādāt nav grūti - robu normatīvajos dokumentos ir daudz. Arī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlajs (GKR) norāda, ka lombardu darbības kontrole ir jāpilnveido.
Publiskajā telpā pēdējā laikā aktualizējusies diskusija par iespējamajiem papildus normatīvajiem ierobežojumiem nebanku kredītdevēju nozares uzņēmumiem, tai skaitā arī lombardiem. Ja tiks pieņemti šobrīd Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi nozares normatīvajā regulējumā, tie aizskars vispārējos tiesību principus un tas visdrīzāk rezultēsies komersantu pieteikumos Satversmes tiesā pret Latvijas valsti.
Komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu, jārēķinās ar stingrāku kontroli un bargākiem naudas sodiem. Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz naudas sodu par prasību neievērošanu, piešķirot patērētājiem kredītus pret kustamas lietas ķīlu.
Lombardiem sods par darbību bez speciālās atļaujas patērētāju kreditēšanai būs līdz 10 000 latu, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, portālu Diena.lv informēja ministrijā.
Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas kopā ar Valsts policijas vadību vienojušās par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju
kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai.
Ceturtdien Ekonomikas ministrijā notika valsts sekretāra Jura
Pūces tikšanās ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadību, lai
vienotos par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju
kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.