Veselības ministre Anda Čakša šobrīd neredz pamatojumu ģimenes ārstu streikam. To ministre apliecināja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma.
Mediķu darba samaksas palielināšanai nākamajā gadā būtu nepieciešami 16,5 miljoni eiro, tomēr pagaidām šādas naudas Veselības ministrijas (VM) budžetā nav.
"Ir jāatvēl lielāka nauda medicīnas darbinieku algām, jo personāls ir, piedodiet, nodzīts. Strādā divās trijās vietās, lai kaut cik nopelnītu. Ja to neļautu, viss sabruktu momentā," tieša situācijas raksturojumā ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkolozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule.
Medicīnas darbinieki pošas ielās, tā lēmusi arodbiedrība. Pacietības mērs ir pilns, neskaidrība par nākotni dzen izmisumā. Un, kaut vai to publiski demonstrējot, vēl ir cerības, ka valsts budžeta dalītāji, politiķi vismaz pēdējā brīdī ieklausīsies un tomēr atradīs ne vien pusi, bet arī visu to akūti nepieciešamo summu, kā veselības jomas budžetā nākamgad iztrūkst.
Līdz 2019.gadam veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ārstiem vēlas nodrošināt aptuveni 1630 eiro lielu atalgojumu.Kā šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā norādīja Belēvičs, patlaban situācija medicīnas personāla atalgojuma jomā ir katastrofāla. Viņš atgādināja, ka līdz ar krīzes iestāšanos medicīnas personālam normālais darba laiks tika pielīdzināts pagarinātajam darba laikam.
Lai celtu ārstniecības personu atalgojumu, pērn izcīnīti papildu 10 miljoni eiro. Veselības ministrijā toreiz solīja - valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas šogad pieaugs vidēji par septiņiem procentiem, savukārt māsām - pat par 10 procentiem. Realitāte katrā slimnīcā gan atšķiras - citur vairāk iegūst ārsti, citur māsas.
Valdība atbalsta grozījumus noteikumos, kuri paredz piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7%.
Skolotāji streikos šo piektdien, mediķi pēc tam. Šāds attīstības scenārijs gaidāms, ja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Veselības ministriju (VM) neizdosies vienoties par pienācīgu veselības nozares darbinieku algas paaugstinājumu. Nav tā, ka ministrija ietiepusies un nenāk pretī, jo šobrīd izcīnīti jau papildu 10 miljoni eiro un piedāvāti trīs iespējamie modeļi, kā un kam naudu sadalīt.
"Esmu bijusī medicīnas fakultātes studente, bet kopš šī gada jūnija - jaunā ārste. Es sastapos ar problēmām saistībā ar rezidentūru un jūtos nevajadzīga šai valstij. Visas manas cerības palikt šeit un palīdzēt cilvēkiem pilnībā pazuda," savā stāstā portālam Diena.lv dalās kāda jauna sieviete, kura vēlējās palikt anonīma. Turpinājumā stāsta viņa pati.
Dzīvi pagastā vai mazpilsētā būtiski sadārdzina augstās izmaksas par transportu, kas nepieciešams, lai nokļūtu darbavietā reģiona centrā. Izmaksas var veidot pat pusi no darba algas, tādējādi samazinot motivāciju strādāt. Savukārt pārcelšanos tuvāk darbavietai apgrūtina mājokļu sliktā pieejamība: vai nu mājokļu trūkst, vai to īres maksa ir visai augsta.
Nākamgad ārstniecības personu darba samaksa varētu pieaugt par vismaz 28 latiem, augstākais pieaugums plānots ārstiem - 71 lats, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.
Nākamā gada budžetā viens no lielākajiem līdzekļu palielinājumiem paredzēts veselības nozarei – 22,8 miljoni latu un šim pieaugumam teorētiski vajadzētu garantēt desmit procentu pieaugumu visām mediķu algām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.Teorētiski, ja ārsta alga ir sešsimt latu, no jaunā gada tai vajadzētu būt 660 latiem.