Ministrijā tam nepiekrīt, sakot, ka valsts patlaban maksā krietni vairāk par aparatūru, nekā tas ir nepieciešams, tajā pašā laikā nespējot samaksāt ārstiem, kas strādā diennakts režīmā. Ietaupījums tiks novirzīts tieši viņiem, bet citu algas tas neietekmē. Vienlaikus vēl vairāk situācija samilzusi Rīgas Dzemdību namā, kur plānotā algas pieauguma vietā mediķi saņēmuši vien pāris centu.
Veselības ministrija pie radioloģijas tarifiem strādā gandrīz pusgadu. Jau 2015. gadā secināts, ka radioloģijas izmeklējumiem peļņas daļa ārstniecības iestādēm ir pat 30%, jo valsts maksā krietni vairāk par iekārtu amortizāciju, nekā prasītu reālā situācija. Aparātu izmaksas šobrīd ir daudz mazākas nekā pirms vairākiem gadiem, līdz ar to amortizācija pašlaik tiek aprēķināta nepareizi. Izmaksas pārrēķinātas attiecībā uz rentgenu, kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi un sonogrāfiju. Rezultātā amortizācijas izmaksas samazinātas kompjūtertomogrāfijai un sonogrāfijai, kas arī nozares vidū radījis lielāko sašutumu. Ministrijā gan uzsver – algas daļa tarifā nemainās, tāpēc nav korekti teikt, ka atalgojums tāpēc samazināsies.
Šādā veidā plānots ietaupīt 2,3 miljonus eiro, šo summu novirzot tieši atalgojumam radiologiem un to asistentiem, kas strādā diennakts režīmā stacionāros. Šobrīd šie speciālisti, kas nodrošina neatliekamo palīdzību, no valsts puses nav apmaksāti.
Viedoklis par to, kā tarifu izmaiņas ietekmēs radiologu algas, gan atšķiras. Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atzīmē, ka maldīgs ir priekšstats, ka ārsta darba alga tiek rēķināta tikai no tarifa algas daļas. Ņemot vērā ilgstoši zemos tarifus, lielākā daļa ārstniecības iestāžu algu aprēķina no tarifa kopējās summas, tajā skaitā no pacienta iemaksas un amortizācijas sadaļas. Asociācija situācijas nopietnību apliecina ar radiologu, radiologu asistentu un ultrasonogrāfu kopsapulcēs veiktajām aptaujām pērnā gada nogalē. Secināts, ka 97% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 90% radiologu asistentu nav gatavi strādāt par zemāku atalgojumu. Savukārt 80% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 59% radiologu asistentu ir gatavi pilnībā atteikties no valsts apmaksāto radioloģisko pakalpojumu sniegšanas, ja nosacījumi būs šādi.
VADDA iebildumi Čakšu nepārsteidz – samazinot amortizācijas izmaksas, kritīsies peļņa ārstniecības iestādēs, kas sniedz tikai ambulatoros pakalpojumus, lielākoties privātajā sektorā. Jautājums ir, vai ārstniecības iestādes būs gatavas samierināties ar mazāku peļņu un atalgojumu nesamazināt, vai tās no lielās peļņas atteikties negribēs un cietīs ārsti. Čakša gan piebilst, ka nenostājas pret kādu, bet grib, lai ir godīga konkurence. Ja uzņēmumi no daļas peļņas atteikties negribēs un samazinās atalgojumu, paši būs zaudētāji, uzskata Čakša. Ārsti dosies strādāt citur, kur atalgojums būs labāks, bet ārstniecības iestādes zaudēs arī atlikušo peļņu par radioloģiskajiem izmeklējumiem. Ministre sola, ka pacienti necietīs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16.februāra, numurā!
Una
aa
eksis