Samazinājies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings, bet Nacionālās apvienības (NA) reitings audzis, liecina Latvijas faktu augustā rīkotās aptaujas dati.
Kaut arī valdošās koalīcijas partneriem pēdējā laikā bija domstarpības dažādos jautājumos, pašreizējie valdības partneri turpinās darbu, cerot atrisināt nesaskaņas.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) nav mainījusi savu nostāju un uzskata, ka Latvijā nebūtu jāuzņem bēgļi, kuri no Āfrikas ierodas Dienvideiropā, norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
ASV un Eiropas Savienība (ES) apņemas palielināt sadarbību ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, lai cīnītos pret ekstrēmistiem un teroristiem interneta vidē, uzsvērts trešdien pieņemtajā Rīgas deklarācijā.
Lielākā daļa no Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem iebilst pret bēgļu kvotu noteikšanu Latvijai. Vienīgā partija, kas nenoraida šo ieceri, ir opozīcijā esošā Saskaņa, savukārt Vienotības pārstāve Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauž atbalstu brīvprātīgas bēgļu uzņemšanas idejai.
Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar partiju cīņu par ietekmi valdībā.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) varētu atbalstīt pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu termiņu.
Zaļo un Zemnieku savienība negrib gāzt valdību. Taču tā vēlas Valsts prezidenta amatā ievēlēt sev tīkamu cilvēku un uzskata, ka tas ir iespējams, nepakļaujot deputātus diktātam un ļaujot viņiem brīvu izvēli, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- TB/LNNK (NA) to sagrāvušas, atbalstot izmaiņu veikšanu Satversmē, par kurām nav panākta vienošanās koalīcijā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Koalīcijas līgums nosaka jautājumus, par kuriem valdības partijām ir jāpanāk vienprātība, un starp tiem ir arī Satversmes grozījumi. Līdz ar to dienas gaismu varētu neieraudzīt projekts, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti, jo Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pret to iebilst. ZZS oficiāli jau izteikusi atbalstu tagadējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ja viņš piekritīs vēlreiz kandidēt.