Pēc pirmās instances tiesas notiesājošā sprieduma Ventspils politiķim Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir tiesības kandidēt pašvaldības vēlēšanās, izriet no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāves Lauras Zaharovas teiktā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas plānotas jaunajās robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gan Satversmes tiesas (ST) spriedumi pēc samērā daudzu pašvaldību pieteikuma, gan Covid-19 situācija, ņemot vērā to, ka uz vēlēšanu brīdi nav nosakāms, cik cilvēku būs jau vakcinējušies un vai būs spēkā kādi ierobežojumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem slimības izplatības novēršanai.
Laikā, kad partijas nesteidz publiskot gaidāmos deputātu kandidātu sarakstus nākamgad plānotajām pašvaldību vēlēšanām, ar savu vēstījumu Facebook iznākusi Valmierā šobrīd valdošā partija Valmierai un Vidzemei. Tās publiskotais līderu saraksts liecina par ambīcijām vadošās pozīcijas saglabāt arī jaunā, krietni lielākā novada teritorijā, kurā apvienosies astoņas pašvaldības.
Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā Cēsis ap sevi izveidoja samērā nelielu novadu, jo kaimiņi vēlējās patstāvību. Tagad reformas rezultātā vienās robežās tiks apvienoti septiņi līdzšinējie novadi, no kuriem daļa piederēja pie mazajiem un deputāti drīkstēja startēt no vēlētāju apvienībām.
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Dienvidkurzemes novada domē būs jāievēlē 19 deputāti. Tas nozīmē ļoti ievērojamu deputātu skaita samazinājumu, jo Dienvidkurzemi veidojošo astoņu novadu domēs pašlaik ir ievēlēti kopumā 90 deputātu. Lai arī jaunā novada teritorija ģeogrāfiski ir salīdzinoši ļoti liela, tajā kopumā dzīvo ap 33,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaita prognoze, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, ir negatīva, un tiek lēsts, ka 2030. gadā šajā novadā būs par 17,1% mazāk cilvēku.
To, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem, apliecina ne tikai notikumi Pierīgas pašvaldībās, biedriem pametot pašlaik pie valsts stūres neesošas partijas un to apvienības un pieslienoties varas partijām. Politiskie spēki vēlēšanām gatavojas arī Liepājā, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) lepni sauksies par valstspilsētu.
Gatavošanās 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks jaunajās novadu robežās, ir sākusies. Partijas atzīst, ka pakāpeniski veido sarakstus un notiek arī zināma vietējo politiķu migrācija no viena politiskā spēka uz citu. Nesen par pievienošanos partijai Latvijas attīstībai paziņoja Babītes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis un vēl trīs deputāti, kas 2017. gadā tika ievēlēti no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, bet vēlāk no mēra amata gāza tā līderi Andreju Enci. Oktobra sākumā Latvijas attīstībai iestājās arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, kura bija ievēlēta no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), un Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, kura savukārt iepriekš pārstāvēja Reģionu aliansi, kas tagad ir LRA sastāvā.