Par veselības nozares problēmām un to risinājumu iespējām, kā arī to, kā mazināt smēķējošo cilvēku skaitu Latvijā Guntars Gūte sarunājas ar ārstu, medicīnas goda doktoru Pēteri Apini.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi sākt administratīvā pārkāpuma lietu pret a/s TV Latvija par iespējamu priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu televīzijas programmas Rīga TV24 raidījumā Dr.Apinis.
Protams, to var uzskatīt par nejaušību, bet katru gadu oktobrī un novembrī publiskajā telpā, īpaši interneta portālos, televīzijā un radio, tiek plaši apspriestas trīs tēmas – ārsti ņem kukuļus, ārstēšanās iespējas ir sliktas, ārstiem ir lielas algas. Vienmēr tas sakrīt ar budžeta pieņemšanas laiku, kad valdošā koalīcija, lai kāda nu tā arī būtu, stāsta, ka vairāk naudas medicīnai iedalīt nevar, jo visiem vajag, turklāt reducē naudu veselībai uz ārstu algām.
Tas ir stāsts par baiļu ekoloģiju– par bailēm piedalīties Ventspils koncertzāles–mūzikas skolas Latvija atklāšanā. Par bailēm atklāti priecāties par šādas unikālas koncertzāles atklāšanu, par latvisku priekšnesumu un izcilu latviešu izpildītājmākslu Nacionālā simfoniskā orķestra, Nacionālā kora un Ventspils koru izpildījumā. Nu kaut vai padalīties ar savu prieku publiskajā telpā, portālos vai sociālajos tīklos.
Veloceliņš pašvaldības (piemēram, Rīgas) politiķu un ierēdņu prātos nozīmē nelielas ļaužu grupas nepamatota prasība tērēt pašvaldību līdzekļus veloceliņiem. Rīgas kungiem ir pamats uzskatīt, ka daudz ērtāk naudu tērēt, uzturot Rīgas satiksmi, Rīga.lv, krāsojot ēkas, būvējot un pārbūvējot Barona ielu vai vismaz izveidojot atkritumu izvešanas konsorciju (kā portāli raksta– ar Andra Šķēles impēriju) ar pusmiljarda apgrozījumu.
Tur, kur tagad Āgenskalna priežu masīvs, savulaik atradās Rīgas augstākais kalns. Nu varbūt tikpat augsts vai nedaudz zemāks kā Dzegužkalns, bet noteikti augstāks par pašreiz tur esošajām piecstāvu mājām. Par to, vai tieši Āgenskalnā meklējami pasaules bobsleja pirmsākumi, vēsture sniedz pretrunīgus skaidrojumus.
Tik bagāti Ziemassvētki kā nekad. Čekas maisi, jaunā valdība (kuru varbūt apstiprinās, bet varbūt arī ne), kā arī jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas ir tikpat pārsteigumiem bagāts kā čekas maisi. Un kā nu ne, ja pat Veselības ministrija pat nenojauš, cik cilvēku paliks ar minimālu veselības aprūpi, ministres Čakšas vārdiem runājot: pamata grozu. Skaitļi svārstās no 30 000 līdz 200 000, un tie ļaudis, kas saņems tikai plāno grozu– ģimenes ārstu un neatliekamo palīdzību, pat nenojauš, kurā e-veselības pusē viņi būs nostādīti. Tie ir individuālie uzņēmēji un pašnodarbinātie, mikrouzņēmēji un viņu darbinieki, mākslinieki, žurnālisti un citi, kas saņem galvenokārt honorārus par savu radošo darbu, lauku ļaudis, kas iztiku pelna, pārdodot pašu saražoto zemkopības produkciju.
Solīts makā nekrīt, noteica latviešu dzīvesziņa un smaidot noskatījās priekšvēlēšanu solījumos. Ar solījumiem par mediķu algas kāpumu un pieejamiem medicīnas pakalpojumiem partijas neskopojās. Bet solījumi mēdz būt dažādi – tad, kad sola aktieris, kurš pēkšņi kļuvis par tautas priekšstāvi, vēlētāji galvenokārt skata aktiera stāju un šarmu, klausās runas mākslu un dikciju, bet teikto – nu tā īsti par pilnu rubli neņem. Tad, kad sola ministre ar divu gadu amatprasmi, kura piedalījusies divu budžetu pieņemšanā, šarmu un matu sakārtojumu uztver kā pašsaprotamu, bet vārdos klausās.
Veselības finansēšanas likums Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Pētera Apiņa ieskatā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmējis šobrīd vēl valdošās partijas ZZS rezultātu vēlēšanās. "Tas ir brāķis vislielākajā mērā," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicās Apinis, norādot, ka tieši tāpēc, viņaprāt, ZZS katrā vēlēšanu apgabalā zaudēja būtisku daļu vēlētāju atbalsta.