Satversmes tiesa šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas paredz studiju programmu īstenošanu latviešu valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Humanitāro zinātņu programmās šobrīd mācās kopumā 6161 studējošais, no tiem 2073 jeb 34% studē par maksu. No tematiskajām grupām lielākā ir filoloģija un valodniecība, tai seko literatūra un lingvistika, svešvalodas, vēsture un antropoloģija, filozofija un ētika, reliģija un teoloģija, kā arī māksla (vizuālā, mūzikas, skatuves u. c.), kas gan zināmā mērā būtu skatāma kā atsevišķa joma, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem aicināja augstskolas sakārtot savas studiju programmas, lai tās nepārklātos un atbilstu darba tirgum. Šis process joprojām turpinās. Daļa augstākās izglītības iestāžu ar to jau tikušas galā, toties citām vēl darbs priekšā. Tikko par plāniem paziņojusi Latvijas Universitāte (LU), bet arī tas būs vairāku gadu process, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat Izglītības un zinātnes ministrija sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā "Izglītība" budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.
Šonedēļ akreditēti pēdējie pieci Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotie studiju virzieni, līdz ar to uz maksimālo termiņu - sešiem gadiem - ir akreditēti visi 14 LLU studiju virzieni.
Augstākās izglītības padome (AIP) ir neizpratnē par to, ka publiskajā telpā nonācis SIA Deloitte Latvia veiktais audita ziņojums par AIP īstenoto Eiropas sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības
studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes
paaugstināšanai", portālu Diena.lv informēja AIP.
Augstākās izglītības padome (AIP) kavē auditorfirmai "Deloitte" veikt studiju programmu izvērtējuma norises likumības un kvalitātes auditu, atsakoties izsniegt pieprasīto informāciju, aģentūrai LETA atklāja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu sniegto atzinumu par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, secināts, ka Latvijā varētu apšaubīt vismaz 150 studiju programmu pastāvēšanas lietderību, tādējādi dažām no tām liedzot valsts finansējumu, intervijā LNT raidījumam _900 sekundes _atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.