Latvijai jābūt spējīgai dot prettriecienu un kavēt pretinieku maksimāli ātri, jau pašā konflikta sākumā, jo operacionālais ģeogrāfiskais dziļums neļaus veikt ilgstošas operācijas, Aizsardzības ministrijas izveidotajam portālam sargs.lv atzinis nākamais Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim pulkvedim Sandrim Gaugeram pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zvanījuši cilvēki un interesējušies par iespējām aizbēgt no Latvijas, taču gada laikā sabiedrības nostāja par valsts aizsargāšanu ir mainījusies.
Kuldīgas novadā aizvadītajā sestdienā militāro apmācību laikā miris zemessargs, aģentūru LETA informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera preses virsniece Sandra Brāle.
Šogad Zemessardzes rindās uzņemts 2271 jauns zemessargs, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā, un patlaban zemessargu skaits Latvijā pietuvojies 10 000, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir gatavi jebkurā diennakts laikā aizstāvēt savu zemi un visas tās teritorijas, ceturtdien pēc tikšanās ar Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu uzsvēra Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Lai arī daudz jau ir darīts, ir jāatrod arvien jauni veidi, kā cilvēkus piesaistīt un noturēt dienestā, intervijā Jolantai Plaukai atzīst Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis.