Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra ietvaros ir izsludināts pirmais šī gada pieteikšanās termiņš visos trijos programmas moduļos.
Visi, kas pazīst šīs astoņas Ziemeļu un Baltijas valstis, labi zina, ka tās ir atšķirīgas, reizēm pat ļoti atšķirīgas. Turpretī, raugoties no ārpuses, kopīgu iezīmju un līdzību ir daudz vairāk nekā atšķirību. Šogad svinam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības 25. gadadienu.
Atzīstot, ka Krievija kļuvusi par lielāko draudu Eiropas drošībai, Ziemeļvalstis ceturtdien vienojušās par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā un par lielāku atbalstu Baltijas valstīm, vairojot reģionālo drošību ar agresora atturēšanas politikas palīdzību.Kopīgā deklarācijā Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas un Islandes aizsardzības ministri norādījuši, ka Ziemeļeiropai Krievijas dēļ jārēķinās ar iespējamām krīzēm vai incidentiem.
Klajā nākusi grāmata More is better: Nordic-Baltic cooperation 1991 – 2031 (Mera är bättre: Nordiskt-Baltiskt Samarbete 1991 – 2031), kas tapusi pēc Ziemeļu Ministru padomes biroju Baltijas valstīs iniciatīvas, Diena.lv informēja Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā informācijas padomniece Inga Puriņa.
Helsinkos notiekošās ikkgadējās, pēc skaita 64. Ziemeļvalstu Padomes sesijas (kura sakrīt ar organizācijas 60. gadu jubileju) laikā tika prezentēta Helsinku Universitātes Ziemeļvalstu Pētījumu Centra (Centre for Nordic Studies – CENS) eksperta Johana Stranga (Johan Strang) grāmata Nordiska Gemenskaper (burtiski – Ziemeļvalstu intereses), kuras ietvaros kārtējo reizi attīstīta tā dēvētās Ziemeļvalstu federācijas jeb savienības ideja.
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā šonedēļ aizvadītās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu sanāksmes oficiālais mērķis bijis apspriest nākotnes izaicinājumus, taču analītiķi ir pārliecināti, ka patiesais nolūks ir Eiropā izveidot "Ziemeļu aliansi", ceturtdien vēstīja zviedru avīze Dagens Nyheter (DN).