Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ināra Egle

Pašvaldības neļaus premjeram ieslīgt mierā

Katru reizi, kad Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ziņo par valdības paveikto, kas notiek ar zināmu regularitāti, viņš uzsver tās prioritātes, labos darbus un ministru vidū valdošo komandas garu. "Vairs nevar palikt vienas nozares kompetences ietvaros, ministrijas nedrīkst konkurēt, tām ir jāsadarbojas. Šīs nacionāli konservatīvās valdības vēstījums ir izsakāms dažos vārdos – reformas un nacionālās intereses," sacīja premjers trešdien Saeimas ārkārtas sēdē. Pirmajā gadā sāktajām pārmaiņām veselībā un izglītībā tagad nākusi klāt arī nodokļu politikas reforma, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Pieaug interese valdīt Ādažos(23)

Tikai pēdējā gadā Ādažu novads sāka atgūties no piedzīvotās politiskās krīzes un budžeta apgrūtinājumiem. Tos noteica pirms vairāk nekā pieciem gadiem sāktais finanšu stabilizācijas process, kura laikā pašvaldība atradās Finanšu ministrijas uzraudzībā. Tagad novads beidzot var atsperties un ir sācis īstenot vairākus vērienīgus projektus.

Sola sociālo iemaksu pieaugumu(10)

Ierosinājums iezīmēt vienu procentu veselībai no sociālajām iemaksām Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās jaunās nodokļu stratēģijas apspriešanas gaitā varētu izraisīt lielas diskusijas. Ministrijas vadošās amatpersonas aicina saprast, ka nodokļu reforma ir komplekss pasākumu kopums un tās rezultātā pieaugs ieņēmumi arī sociālajā budžetā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien pēc iepazīšanās ar jaunajām nodokļu pamatnostādnēm neizrādīja pretestību FM sagatavotajai nodokļu reformai. Taču atbalstu noteikta procenta iezīmēšanai veselībai no sociālā budžeta komisija sniegšot tikai tad, ja Veselības ministrija varēšot skaidri parādīt, kur šo naudu plānots ieguldīt, Dienai sacīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Detalizētāk šo piedāvājumu komisija plāno vērtēt vairākās sēdēs aprīlī un maijā.

Vēlēšanu cīņas sociālajos tīklos(41)

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug politiķu aktivitāte interneta vidē, aģitācijai un konkurentu apkarošanai izmantojot sociālos medijus. Kad Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kurš sevišķi daudz sociālajos tīklos komunicē ar vēlētājiem un politiskajiem konkurentiem, demonstrēja savu saziņu Rīgas domes sēžu zālē ar jauniešiem krievu valodā, uz to pēc iedzīvotāju sūdzībām noreaģēja Valsts valodas centrs (VVC).

Reformai labvēlīgākais laiks(3)

Vienošanās par nodokļu politikas pamatnostādnēm, kuras valdība plāno apstiprināt aprīlī, būs pārbaudījums valdošajai Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Par to nepieciešamību ZZS nāksies pārliecināt ne tikai sociālos partnerus un sabiedrotos no Vienotības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA), bet vispirms jau pašas partiju apvienības biedrus un tās sabiedrotos reģionos. ZZS ir pašvaldībās ietekmīgākais politiskais spēks, bet piedāvātās pārmaiņas atsauksies uz pašvaldību budžetu.

Galvaspilsētā valdošās partijas sabiedrotie startēs vairāk nekā 15 pašvaldībās(3)

Partija Gods kalpot mūsu Latvijai februāra beigās atzīmēja savu pirmo gadadienu. Sestdien kongresā tā pieteica startu pašvaldību vēlēšanās ar vairākiem pieredzējušiem sarakstu līderiem, kuri šo rūdījumu guvuši citos politiskajos spēkos. Jūnijā gaidāmajās vēlēšanās partija iesniegs kandidātu sarakstus vairāk nekā 15 pašvaldībās – arī lielajās pilsētās Daugavpilī, Jūrmalā un Jēkabpilī. Tā palielinās konkurenci arī Ķekavas novadā, kur tāpat kā iepriekš paredzams ļoti liels sarakstu skaits.

Vietējie referendumi neesot aizmirsti(1)

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kuru Saeima otrajā lasījumā pieņēma 2015. gada pavasarī, pēc pašvaldību vēlēšanām jūnijā varētu atgriezties Saeimas darba kārtībā.

Plānošanas reģionus VARAM sola nelikvidēt

Plānošanas reģioni ir labs ietvars, kurā koordinēt arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību. Tā atzina vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien pēc piecu plānošanas reģionu pārstāvju uzklausīšanas. Politiķiem arī bija šaubas, vai ir mākslīgi jāveido vēl 29 valsts un pašvaldību sadarbības teritorijas. "Plānošanas reģionu kapacitāte līdz šim nav pietiekami izmantota," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis. Viņaprāt, piecu reģionu mērogs ir piemērots arī sadarbībai Eiropas līmenī.

Ķekava kā vēlēšanu spogulis

Politiskā gaisotne Ķekavas novadā koncentrētā veidā atspoguļo tās parādības, kādas pirms vēlēšanām vērojamas daudzās pašvaldībās. Ķekavas novads ir bagāta Pierīgas teritorija, kurā interese par varas iegūšanu ir lielāka nekā daudzās citās pašvaldībās. Vēlēšanās te allaž ir vairāk nekā desmit kandidātu sarakstu, no kuriem neviens neiegūst pārliecinošu vairākumu. Te var ieraudzīt tādu partiju nosaukumus, par kuru esamību daudzi, iespējams, pat nenojauš. Piemēram, iepriekš vēlēšanās startēja partija Sabiedriskā komiteja, no kuras saraksta kandidēja Kultūras aģentūras darbinieki. Partija gan domē neiekļuva.

Bondara iznāciens(20)

Pēc pieklājības pauzes, ko pirms pāris nedēļām pārdomām palūdza Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars, ceturtdien viņš paziņoja, ka ir pieņēmis izaicinājumu kļūt par LRA un Latvijas attīstībai kopīgā kandidātu saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanās. Viņa komandā būs arī Latvijas attīstībai (LA) valdes priekšsēdis Juris Pūce, basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota un režisors Andrejs Žagars, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Kučinska valdībai jau gads(6)

Māra Kučinska (ZZS) valdība savā pirmajā darbības gadā ir piedzīvojusi gan sabiedrības grupu protestus pret tās iesāktajām reformām, gan neveiklās pēdējā brīža izmaiņas nodokļu likumos un ilgstošus atbildīgo iestāžu vadītāju meklējumus. Partneru nespēja vienoties atsevišķos gadījumos ir aizkavējusi arī svarīgu likumu virzību Saeimā. Tas viss ir atsaucies uz valdības reitingu, kas atklāj visai zemu sabiedrības uzticību tai. Taču tas nav ietekmējis valdības vadītāja apņēmību. Vismaz publiski. "Es neesmu te nācis reitingus pelnīt. Ja atbalsta nav, tas var traucēt, bet es netaisos kursu mainīt," preses konferencē otrdien sacīja Kučinskis. Viņš cer, ka pēc laika iedzīvotāji novērtēšot reformu rezultātus.

Valdībai gads un ambiciozi mērķi(2)

Pirms gada 11. februārī Saeima izteica uzticību Māra Kučinska valdībai. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atkal kļuva par valdošo politisko spēku. Valdība sevi pieteica ar ambiciozu mērķi vienlaikus veikt reformas vairākās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, reģionālajā attīstībā, kā arī nodokļu sistēmā. Vēsturiskā pieredze liecina, ka, samazinoties sabiedrības atbalstam, reformu īstenošana kļūst sarežģītāka. Pēdējās aptaujas liecina, ka visām koalīcijas partijām reitings ir krities.

Atvērs Būvniecības likumu

Lai veicinātu privāto investīciju piesaisti būvniecības procesā, ir nepieciešami grozījumi būvniecības regulējumā. Tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas sēdē trešdien sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Deputāti aicināja ministriju trīs nedēļu laikā ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm vienoties par tiem grozījumiem Būvniecības likumā, kurus nepieciešams izskatīt nekavējoties. Taču citas izmaiņas tiesiski normatīvajos aktos rosināja izskatīt valdībā parastajā kārtībā un tikai tad iesniegt Saeimā.

Valsts atbalsta mehānisms sportam klibo

Valsts atbalsta politiku sportam varētu vēlēties skaidrāku un labāku, pēc tikšanās ar atbildīgajiem sporta sabiedrības un ministriju pārstāvjiem otrdien sacīja Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks (Vienotība). Divu komisiju kopsēdē deputāti izvērtēja liela mēroga starptautisko pasākumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu. "Bilance ir pozitīva gan finansējuma, gan emociju ziņā," sacīja Upenieks. Taču no Latvijā rīkotajiem 67 starptautiskajiem sporta pasākumiem valsts atbalsts ir tikai deviņiem lielākajiem, trešdien vēsta laikraksts Diena.

NEPLP pirmais pārbaudījums(2)

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) pirmdien būs pirmais lielais pārbaudījums – no sava vidus jāizraugās padomes priekšsēdis un viņa vietnieks, kā arī jāsadala atbildības jomas. Dažas dienas pirms šī balsojuma bija iespaids, ka jaunā padome par to vēl nav vienojusies un balsis var sadalīties starp diviem pretendentiem. Taču padomei visai drīz jau var nākties risināt arī spriedzi, kāda izveidojusies Latvijas Radio, kur pieaug darbinieku neapmierinātība ar neatrisināto finanšu situāciju, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Bondars un Pūce apvienojas pret Ušakovu(18)

Divu nedēļu laikā Latvijas Reģionu apvienības līderis, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars izšķirsies, vai startēs Rīgas domes vēlēšanās un piekritīs kļūt par Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas attīstībai (LA) kopīgā saraksta līderi, piektdien lasāms laikrakstā Diena. Tā esot iespēja piedāvāt spēcīgu alternatīvu Rīgā tagad pie varas esošajai Saskaņai un tās sabiedrotajiem no partijas Gods kalpot Rīgai, atzīst šīs komandas veidotāji. Centrālā vēlēšanu komisija piektdien plāno izsludināt pašvaldību vēlēšanas, kas notiks šā gada 3. jūnijā.

Vējoņa mainīgā komanda(10)

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs ir Valsts prezidenta uzticības persona, ar kuru valsts augstākā amatpersona spēj saprasties no pusvārda un kas var atļauties prezidentam piezvanīt arī naktī. Viņam ir jābūt arī labam organizatoram, kas veido prezidenta darba kārtību.

Gerharda karti vēl var saplosīt(16)

Kopš 2015. gada vasaras Saeimā neskarti izskatīšanu 2. lasījumā gaida Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi. Likumu pirms vairākiem gadiem "atvēra" ar domu tajā paredzēt iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, kā arī, lai svītrotu otrā līmeņa – apriņķa – pašvaldību izveidošanu. Taču līdz izmaiņu pieņemšanai Saeima tā arī nav tikusi. Tagad tajā savus priekšlikumus par valsts un pašvaldības institūciju 29 sadarbības teritoriju izveidošanu plāno iesniegt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņam marta beigās ar savu piedāvājumu jāiepazīstina valdība.

Nezina, kā izvēlēties prezidentu mūža mājas(20)

Pirms nedēļas Vienotība koalīcijas sēdē ierosināja pilnveidot likumu Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, paredzot skaidrāku kārtību, kādā personām, kas pildījušas Valsts prezidenta pienākumus, tiek piešķirtas kapavietas. Koalīcijas partneri iniciatīvu neatbalstīja, lai gan pēc sēdes piekrita, ka Valsts prezidents ir valsts simbols un arī pēc pilnvaru beigām ir pelnījis cieņpilnu attieksmi.

Ko darīt prezidenta prombūtnē(5)

Līdz pērnā gada sākumam, kad Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) uz ilgāku laiku nācās aizvietot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni viņa slimības laikā, Satversmes 52. panta piemērošanai liela uzmanība nebija pievērsta. Pants nosaka, ka «Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja viņš atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu». Šonedēļ šai pamatlikuma normai bija veltīta Saeimas Juridiskās komisijas izveidotās darba grupas sēde, kurā Mūrniece aicināja tomēr atrast iespēju likumā detalizētāk noteikt prezidenta aizvietošanas kārtību dažādās situācijās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

ZZS uz Rīgu iet ar savu līderi(11)

Līdz nākamajai pirmdienai, kad izvēli plāno izdarītNacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, savus sarakstu līderus Rīgas domes vēlēšanās būs nosaukušas visas valdības partijas. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) startēs tās līdera Armanda Krauzes vadībā. Politiķis nesen atklāja, ka jau pērnajā vasarā viņam esot teikts, ka jānoskaņojas cīņai par varas pārņemšanu Rīgā. Taču "labs spēlētājs pirmajā gājienā nekad visus dūžus nerāda", preses konferencē šonedēļ sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atbildot uz vaicāto, kāpēc līdz šim lēmumam bija tik ilgs ceļš.

Eiroparlamentārietei partijā droša aizmugure(18)

Pamācības, kuras pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule sniedza premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), aicinot viņu "trīs reizes padomāt, pirms viņš nāk klajā ar asiem priekšlikumiem", varot uztvert arī kā signālu valdības maiņai. To Dienai pieļāva Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Viņaprāt, "tas izskatījās pēc gulošā spārdīšanas, bet viņas izteicienu var interpretēt arī kā ālēšanos, kad nav vairs ko zaudēt, ja Grigule saprot, ka viņas karjera Zaļo un Zemnieku savienībā iet uz beigām". Politologs gan piebilda, ka indikāciju par to nav, jo partija nesteidz viņu nosodīt.

Jaunie mediju uzraugi viešot cerības(3)

Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunā maiņa – Ivars Āboliņš, Ieva Beitika, Gunta Līdaka un Patriks Grīva – ceturtdien ieguva Saeimas deputātu uzticību un novēlējumu strādāt kā vienotai komandai. Tas būs jādara kopā ar Daci Ķezberi, kura vienīgā no līdzšinējā sastāva turpinās darbu NEPLP. Jaunajai padomei no sava vidus būs jāizraugās arī tās priekšsēdētājs un vietnieks, bet pēc tam jāsadala atbildības jomas. Tas varētu būt pirmais pārbaudījums komandai, kas sāks darbu 2. februārī, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Vēlēšanu kampaņas maratons Rīgā atklāts(9)

Ar konkrētiem un pilnvaru termiņā izmērāmiem solījumiem Vienotības Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis trešdien partijas nodaļas kopsapulcē pieteica tās startu pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Nākamajā pirmdienā savu saraksta līderi paziņos Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura varētu startēt ZZS valdes priekšsēdētāja Armanda Krauzes vadībā. Viņš tāpat kā Baiba Broka, kura ir viena no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) Rīgas mēra kandidātēm, ar pirmo numuru sarakstā kandidēja jau 2013. gada vasarā, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Politiski vienojas par NEPLP jauno maiņu

Saeima ceturtdien, visticamāk, apstiprinās amatā uz pieciem gadiem četrus jaunus Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus, kurus diezgan lielā vienprātībā no desmit pretendentiem otrdien izraudzījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par Ievu Beitiku, Guntu Līdaku un Patriku Grīvu nobalsoja visi deviņi klātesošie komisijas deputāti, bet par Ivaru Āboliņu – septiņi. Divas balsis bija atdotas par Vitu Andu Tēraudu, kas palika " zem svītras" kopā ar vēl pieciem pretendentiem, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Truksnis rada ķildas Zaļajā partijā(1)

Pretrunas Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderu starpā atklājās pērn rudenī, kad aizdomās par, iespējams, nelikumīgu partijas finansēšanu lielā apmērā tika aizturēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS). Viņa politisko aizstāvību uzņēmās LZP valdes vadītājs Edgars Tavars.

Zaļo nemanāmās pārvērtības

Latvijas Zaļā partija ir pirmā jaundibinātā atjaunotās Latvijas partija, un tai šopiektdien aprit 27 gadi. Šī diena var kļūt nozīmīga, jo parādīs, vai "zaļie" var izvairīties no šķelšanās un kurš īsti ir tās līderis – valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks vai otrs līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Izšķirs politiskā vienošanās(3)

No desmit darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pieteiktajiem kandidātiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nākamajā otrdienā izraudzīsies četrus, par kuru apstiprināšanu uz pieciem gadiem pēc tam lems Saeima. Tās izvēli lielā mērā noteiks valdības partiju politiskā vienošanās, kas vēl netiek atklāta, taču pretendentu iztaujāšana komisijā jau pēc deputātu jautājumiem ļauj nojaust, kuriem kandidātiem varētu būt lielāks politiskais atbalsts.