Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Ināra Egle

Cīņa par Rīgas atslēgām. Mārtiņš Bondars: Ja kopā nogāzīsim Ušakovu, tad kopā strādāsim(44)

Rīgas mēra amata kandidātus var raksturot arī viņu atbildes uz pavisam vienkāršiem jautājumiem. Un tieši šo veidu Diena šoreiz izvēlējās, lai iepazītu Rīgas domes vēlēšanām pieteikto sarakstu līderus, visiem klātienē uzdodot gandrīz vienādus jautājumus. Šoreiz uz Dienas jautājumiem atbild Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas attīstībai).

Lai cīnītos, Rīga jāpazīst

Rīgas mēra amata kandidātus var raksturot arī viņu atbildes uz pavisam vienkāršiem jautājumiem. Un tieši šo veidu Diena šoreiz izvēlējās, lai iepazītu Rīgas domes vēlēšanām pieteikto sarakstu līderus, visiem klātienē uzdodot gandrīz vienādus jautājumus. Daļa no tiem saistīta ar vēlmi pārbaudīt, cik labi kandidāti pazīst pašvaldību un Rīgu – arī tās apkaimes, kurā paši dzīvo, sadzīvi, tradīcijas un vēsturi. Četri no vienpadsmit Rīgas mēra amata kandidātiem galvaspilsētā nedzīvo, viens uz to pārcēlies nesen.

Aizputē līdz šim valdošās LZS sarakstā - tikai sievietes bez politiskās pieredzes(5)

Līdz šā gada pavasarim Aizputes novadā politiskā situācija bija prognozējama un stabila. Viss sākās, kad pieredzējušais domes priekšsēdētājs Aivars Šilis (ZZS) paziņoja, ka vēlēšanās vairs nekandidēs. "Aizputes iedzīvotāji gaida pārmaiņas novada pārvaldībā," ar tādiem vārdiem ir pieteikta šajā sasaukumā valdošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšvēlēšanu programma, zem kuras parakstījušās tikai sievietes. Arī tas ir līdz šim nebijis gadījums.

Pašvaldību vēlēšanas: Aizsēdējušies?(5)

Vairāki vietējie līderi pašvaldībā strādājuši vēl pirms neatkarības atjaunošanas, bet SestDiena par atskaites punktiem iezīmēja 1989. gadu, kad bija pirmās demokrātiskās vietējās vēlēšanas, kā arī 1991. gadu – togad notika pašvaldību reorganizācija, atsakoties no tāda padomju laika mantojuma kā izpildkomitejas un lēmējvaru ne tikai formāli, bet pēc būtības uzticot deputātu padomēm. Līdz tam galvenie noteicēji bija izpildkomiteju priekšsēdētāji.

Zemes iegādē jāzina valoda(2)

Pieņemot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, Saeima ir novērsusi pretrunas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos, žurnālistiem ceturtdien atzina Valsts prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme. Taču viņa arī norādīja, ka Zemkopības ministrijai būs jāpamato Eiropas Komisijai likumā atbalstītā prasība personām, kas iegādājas lauksaimniecības zemi, zināt valsts valodu, jo nav noteikts, ka zemes īpašniekam pašam ir jāapstrādā zeme.

Likvidējamās bankas dēļ strīds koalīcijā(9)

Budžeta un finanšu komisija ceturtdien lūgs Saeimu uz nenoteiktu laiku izslēgt no parlamenta darba kārtības izskatīšanai 3. lasījumā sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Tajā iesniegtie Imanta Parādnieka (NA) priekšlikumi radījuši pretrunas Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK un Vienotības attiecībās. Runa ir par nosacījumiem, kas attiektos arī uz likvidējamās Trasta komercbankas administratora izraudzīšanos, ja no šā amata tiks atcelts Ilmārs Krūms.

Nestāvēs uz vietas(6)

Pirms četriem gadiem Baibas Brokas vadībā Nacionālā apvienībaļoti labi nostartēja Rīgas domes vēlēšanās. Tomēr, kad viņas politiskā karjera sāka virzīties augšup, politiķei neizsniedza pielaidi valsts noslēpumam, kas būtiski mainīja viņas dzīvi. Pārvarējusi tolaik piedzīvoto, Broka piekritusi vēlreiz kandidēt Rīgas domes vēlēšanās kā saraksta līdere

Tomēr saņēmās, lai pamodinātu vēlētājus(2)

"Nav jau svarīgi, kurš uzvarēs. Galvenais ir, lai cilvēkiem nezūd vēlme iet uz vēlēšanām un lai viņiem būtu izvēle," Dienai sacīja Lubānas bibliotēkas vadītāja Inguna Kaņepone. Viņas teiktais saskan ar to, ko uzsvēra vairāku kandidātu sarakstu līderi, kurus vieno kāda kopīga pazīme – viņu komandas pašvaldību vēlēšanām ir pieteiktas pēc sarakstu pieņemšanas pēdējās dienas tajos novados, kuros Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) bija noteikusi to iesniegšanas termiņa pagarinājumu, jo vēlēšanām bija reģistrēts tikai viens saraksts.

Nodokļu reformas diskusijas: Krīzi koalīcijā cer pārvarēt(13)

Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes valdība, visticamāk, otrdien apstiprinās. Taču tas notiks divas nedēļas vēlāk, nekā bija plānots. Vienotība nobremzēja nodokļu reformas tālāku virzību, norādot uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, tostarp neesot atbildes par finansējumu veselībai.

Valdības pastāvēšanai kritisks brīdis(16)

Vienotības ministri nav gatavi trešdien valdības sēdē atbalstīt Finanšu ministrijas piedāvātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, tās vērtējot kā sasteigtas un nepietiekami izstrādātas. Premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) turpmākās rīcības plāns būšot skaidrāks trešdien pēc koalīcijas sēdes.

Baloža ziņojumā jaunas idejas(8)

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Saeimas Juridiskā komisija izveidoja darba grupu Ringolda Baloža (NSL) vadībā, kuras uzdevums bija izvērtēt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras. Grupa šonedēļ nāca klajā ar ziņojumu, kurā ierosina vairākas izmaiņas Satversmē. Tā aicina paredzēt, ka Valsts prezidentu vēl tauta tiešās, vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Tā ir jau gadiem apspriesta ideja. Taču negaidīti pēdējā sēdē R. Balodis pieteica jaunu ierosinājumu kā starpvariantu, ka prezidentu ievēl speciāla kolēģija, kurā ir simts Saeimas deputātu un simts pašvaldību pārstāvju, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Aizejošās pašvaldības prasa valdībai garantijas(9)

Latvijas Pašvaldību savienības dome savā pēdējā šā sasaukuma sēdē trešdien apņēmās būt par valdības sabiedroto nodokļu reformas īstenošanā, ja valdība un Saeima likumā nostiprinās pašvaldībām garantētus nodokļu ieņēmumus 19,6% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Prasītais atšķiras no Finanšu ministrijas piedāvājuma garantēt vietējām varām nodokļu ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Vairāki ilggadējie pašvaldību vadītāji vēlēšanās vairs nekandidē(1)

Aizputes novada priekšsēdis Aivars Šilis, kas kandidēja iepriekšējās vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pašvaldībā strādā jau 20 gadus un uzskata, ka ir pienācis laiks teikt: "Pietiek." Vairāki citi viņa kolēģi, kuri nolēmuši šajās vēlēšanās vairs nestartēt, ar darbu pašvaldībā ir saistīti vēl ilgāk – starp viņiem ir arī ilggadējais Iecavas novada vadītājs Jānis Pelsis un Baltinavas novada priekšsēde Lidija Siliņa. Tajā pašā laikā vairāki tagadējie mēri ar līdzīgu stāžu pašvaldības vadītāja amatā ir sarakstu līderi arī šajās vēlēšanās.

Konkurence pašvaldībās būs lielāka(4)

Četri gadi no vienām pašvaldību vēlēšanām līdz nākamajām ir pietiekami ilgs laiks, un daudz kas ir mainījies, liecina pašvaldību vēlēšanām iesniegtie kandidātu saraksti. Ir politiskie spēki, kuru vairs nav, bet to vietā ir nākušas vairākas citas partijas, kurām šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas. Ir novadi, kuros iepriekš par vietām cīnījās pieci saraksti, bet tagad ir jāpagarina kandidātu pieteikšanās termiņš, jo iesniegts vairs tikai viens saraksts, – kā Pārgaujas novadā. Taču ir pašvaldības, kurās katrās vēlēšanās ir bijusi liela konkurence, un šajā ziņā nepārspēts ir Ķekavas novads.

Mežeckis atgriežas uz vēlēšanu kampaņu(9)

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis (No sirds Latvijai) aktivizējas pirms katrām vēlēšanām. Veselības problēmu dēļ viņš pusgadu nebija piedalījies parlamenta darbā un atgriezās Saeimā tikai martā. Taču mēnesi vēlāk politiķis jau izšķīrās to atkal pamest un kandidēt Jūrmalas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta, kura līderis ir bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS). Ar viņu kopā no ZZS saraksta Mežeckis jau startēja Jūrmalas domes vēlēšanās arī 2013. gadā un tika ievēlēts, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Uz skatuves Bondars(3)

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars ir viens no populārākajiem Rīgas mēra kandidātiem. Viņš ir arī ambiciozākais. Taču ir iespaids, ka viņš visu laiku jūtas kā uz skatuves. Nav viegli saprast, kāds politiķis ir tad, kad priekškars aizveras. Zinātāji teic, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Bondara amata pienākumi lika atrasties otrajā plānā, viņš bijis citāds

Parādnieks izvēršas Zemgalē(21)

Nedēļu pēc pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu pieņemšanas pirmās dienas ar negaidītu aktivitāti izcēlusies Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kuras tagad nav starp pašvaldībās ietekmīgākajiem spēkiem. Par NA centieniem "nosegt" visu Zemgali no novadu priekšsēžiem Diena bija dzirdējusi jau iepriekš. Vienā pašvaldībā sadarbību ar NA vietējie līderi uzteic, taču citur uz šo rosību raugās ar bažām. Jau vairākas vasaras Saeimas deputāts Imants Parādnieks ir apceļojis Zemgali, ar to arī var saistīt partijas aktivitātes šajā reģionā, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Saskaņas kandidātu prezentācijā Rīgā nododas politisko konkurentu pelšanai(11)

Rīgas domē valdošie politiskie spēki Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, kas arī šajās vēlēšanās startē ar kopīgu sarakstu, nākamajā sasaukumā ietekmi cer palielināt vēl vairāk, par spīti labējo partiju centieniem panākt, lai valsts simtgadi Rīga sagaidītu ar latviskajām partijām pie varas. Atbildot konkurentu centieniem vēlēšanās nomainīt varu Rīgā, domē valdošie spēki otrdien saraksta prezentācijas pasākumā nodevās sāncenšu pelšanai, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ar sociālajiem partneriem saprotas(2)

Vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm iecerēts panākt līdz 27. aprīlim, kad par tām Ministru kabinetā plānots Finanšu ministrijas ziņojums. Līdz šim valdības pārstāvji ir spējuši atrast kompromisus ar sociālajiem partneriem, kuri piekrīt, ka modernizēta nodokļu sistēma veicinātu ekonomikas attīstību. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pagājušajā nedēļā puses vienojās atbalstīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu, kas paredz atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem un medicīnas iekārtu piegādēm. Iegūto finansējumu, kas varētu būt ap 83 miljoniem eiro, tādā gadījumā novirzītu veselības nozarei.

Vēlēšanas svarīgas partijas pašapziņai(5)

Gatavībā startēt gandrīz 60 pašvaldībās trešdien savu piedāvājumu pašvaldību vēlēšanās prezentēja Vienotība. Labi rezultāti vietējās vēlēšanās Vienotībai esot būtiski vairāku iemeslu dēļ. "Partija tagad nepārdzīvo savus labākos laikus, un tas ir svarīgi Vienotības pašapziņai," preses konferencē sacīja tās priekšsēdis Andris Piebalgs. Viņš redz iespēju tādējādi nostiprināt saikni starp cilvēkiem pašvaldībās un politiķiem augstākajā varā, kā arī iesaistīt organizācijā jaunus biedrus, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Partijai paklausīgs līderis(4)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze ir radis darīt to, ko partija liek. Tagad tā viņam uzticējusi būt par kandidātu saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanās. Taču daudzkārt vieglāk būtu viņu iztēloties lauku vidē, kur Krimuldas novadā Krauzem ir arī sava saimniecība, nekā Rīgas mēra amatā.

Dosies glābt Lielvārdes tēlu(2)

Tradīcijām bagātais Lielvārdes novads pēdējos gadus aizvadījis politiskās nesaskaņās, un tajā nomainījušies trīs domes priekšsēdētāji. Taču vēl lielāku kaitējumu pašvaldības tēlam nodarījusi tā dēvētā vekseļa lieta, kas ierobežoja domes iespējas izsniegt galvojumus un ņemt aizdevumus, tādējādi nobremzējot arī novada attīstību. Notiekošo Lielvārdē politiski aktīvi cilvēki raksturoja kā stagnāciju, kas mobilizējusi piedalīties vēlēšanās arī tos politiskos spēkus, kuri iepriekš tajās nestartēja, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Tavars pārņem varu zaļajos(9)

No valdes priekšsēdētāja, kuram līdz šim pēc būtības bija uzticēti ģenerālsekretāra pienākumi, Edgars Tavars ir kļuvis par Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderi. Partijas kongresā sestdien viņš pārliecinoši pārņēma varu, pastumjot malā līdzšinējos politiskos līderus, par kādiem tika uzskatīti līdzpriekšsēdētāji Ingmārs Līdaka un Viesturs Silenieks. LZP ilggadējie biedri šajā cīņā zaudēja, neraugoties uz to, ka ķērās pie savas pēdējās iespējas un valdes priekšsēdētāja vēlēšanām izvirzīja ilggadējo LZP vadītāju, bijušo vides ministru un premjeru Induli Emsi.

Vienam amats, otram - vara(5)

Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis no Latvijas Zaļās partijas paraksta domes lēmumus un uzņemas par tiem atbildību. Taču Ogres novadu vadot priekšsēža vietnieks Egils Helmanis (NA). Viņa lielo ietekmi apstiprināja gan Dienas uzrunātie vietējie politiķi, gan netieši – arī pats Helmanis ar teikto, ka viņu vēloties noņemt no politiskās skatuves, "jo cilvēki, kam ir mugurkauls, traucē".

Dūklavs ar konkurenci Brigmanim cer sapurināt Zemnieku savienību(17)

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) gatavība konkurēt ar ilggadējo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdi Augustu Brigmani LZS vadības vēlēšanās neesot mēģinājums taisīt apvērsumu partijā. "Tas ir demokrātisks process. Jānis Dūklavs ir izpelnījies cieņu, un tam ir savi iemesli – vispirms jau cilvēki viņam ir noticējuši kā ministram," Dienai sacīja LZS Vidzemes nodaļu koordinators Indriķis Putniņš, kurš tāpat kā zemkopības ministrs pārstāv Piebalgas nodaļu.

Atkaltikšanās Ventspils vēlēšanās(20)

Pašvaldību vēlēšanu iznākums Ventspilī allaž bijis prognozējams. Daudzus gadus galvenais cilvēks pilsētā ir Aivars Lembergs un neviens no konkurentiem nav pat mēģinājis pārņemt varu. Taču tagad pieredzējušā politiķa Ģirta Valda Kristovska (Vienotība) vadībā ar Lembergam opozīcijā esošo uzņēmēju atbalstu ir izveidots četru politisko spēku – Vienotības, Nacionālās apvienības (NA), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas attīstībai – apvienotais saraksts, kam ir ambīcijas mainīt Ventspilī pastāvošo kārtību.

Ķirša otrais mēģinājums(3)

Starts Rīgas domes vēlēšanās ir nozīmīgs Vienotības nākotnei. Tas uzliek saraksta līderim Vilnim Ķirsim divkāršu atbildību. Politiķa lielākais trūkums ir tas, ka viņu nepazīst un ka šajā vēlēšanu maratonā viņam līdzās pagaidām vēl neredz spēcīgu komandu.

Kučinskim un Krieviņam atšķīrusies pieeja(8)

Bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš pieņem premjera Māra Kučinska (ZZS) trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā izteiktos pārmetumus par abu atšķirīgo vadības stilu – tam varot piekrist. Taču viņš joprojām respektē vienošanos ar valdības vadītāju un nekomentē savu aiziešanu no amata, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Lai prezidentu vēlētu arī pašvaldības(13)

Pašvaldību vadītāju iesaistīšana Valsts prezidenta ievēlēšanā līdzīgi kā Igaunijā bija viena no idejām, kas Saeimas Juridiskās komisijas darba grupā otrdien tika uztverta visnotaļ ieinteresēti. Tai pat bija jūtams lielāks atbalsts nekā jau Latvijas brīvvalsts laikā izteiktajam piedāvājumam Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai, kas vairākkārt ir nonācis arī līdz parlamenta darba kārtībai.

Reorganizācijas dēļ iziet no rāmjiem(8)

Pēc trīsdesmit Madonas 2. vidusskolas direktora amatā aizvadītiem gadiem, īsi pirms pilnvaru beigām, Valentīns Rakstiņš izpelnījās asu sabiedrības reakciju uz savu nesavaldīgo rīcību. Uz TV3 raidījuma Bez tabu filmēšanas grupas ierašanos skolā pagājušajā nedēļā viņš reaģēja ar uzbrukumiem tai, sauca žurnālistus par bandītu aizstāvjiem, mudināja aizvērt muti un "pazust no šejienes", kā arī aicināja palīgā policiju. Žurnālisti vēlējās pārbaudīt raidījuma rīcībā esošos faktus par direktora radinieku nodarbināšanu skolā un konfliktiem ar skolotājiem.