Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Mārtiņš Apinis

Labāka vide cenu kritumam

Augsta inflācija un lielākas procentu likmes var mainīt tirgus virzību.

Nepārdomāts regulējums

Centieni nodrošināt taisnīgumu var novest pie darbinieku atlaišanas.

Rosina vairāk tērēt attīstībai

Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīciju, tiek izstrādāti dažādi monetārie, normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības pieaugumu nākotnē.

Straujš cenu lēciens

Ekonomikas stimulēšanas daudzveidīgie pasākumi, kuri saistīti ar tēriņu pieaugumu pasaulē, pēdējā laikā ir bijuši labvēlīgi daudziem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem, jo ir pavēruši lielākas noieta iespējas gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos.

Desmitgades trieciens makam

Latvijas Bankas konferencē par ekonomiku pārmaiņu laikos Eiropas Centrālās bankas amatpersonas visai skaidri lika manīt, ka ekonomiskā pieauguma stabilitātes vārdā šobrīd augošās inflācijas slāpēšanai nekas darīts netiks.

Atguvies, bet nav favorīts

Pasaules tautsaimniecībai cenšoties pārvarēt Covid19 izraisīto ekonomisko krīzi, gan atsevišķām valstīm, gan vairākām ekonomikas nozarēm vēl ir jāpūlas sadzīvot ar iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes sekām.

Ar sliktāku bilanci

Naudas "kaisīšana" ne vienmēr sola pozitīvu efektu.

Ar akcijām krīzē

Septembris ir mēnesis, kas finanšu tirgos ne reizi vien nesis dažādus satricinājumus, un pat tiek uzskatīts par investoriem vissliktāko mēnesi visā gadā.

Starp neražu un spekulācijām

Dabas kaprīzes, kas šogad visai dāsni piemeklējušas Eiropu, nesot gan sausumu, gan plūdus, jau pirms vairākiem mēnešiem nozares speciālistiem likušas izteikt viedokli par gaidāmo cenu palielinājumu pārtikas produktiem.

Uz ražošanas pleciem

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.

Sudraba spožums pablāv

Neraugoties uz ekonomisko krīzi, valdības un centrālo banku sniegtais atbalsts globālajai tautsaimniecībai radījis labvēlīgu augsni cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tomēr šis kāpums nav vienmērīgs un neattiecas uz visām izejvielām. Starp šādiem izņēmumiem ir arī sudrabs, kuram vismaz teorētiski pašreizējie apstākļi būtu labvēlīgi, lai cena biržā pieaugtu. Tomēr realitāte ir stipri atšķirīga, un laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 26. augustam sudraba cena kritusies par 11,4% – līdz 23,55 ASV dolāriem (ap 20 eiro) par Trojas unci.

Eiropu pārņem inflācija

Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.

Bezdarbs pamazām sarūk

Gada sasniegtais rezultāts var būt krietni labāks par prognozēm.