Iepriekš izvirzītās hipotēzes par tālāku inflācijas pieaugumu rudenī ir apstiprinājušās, un patlaban tā sasniegusi augstāko punktu
kopš pagājušā gadsimta 90.
gadiem.
Neraugoties uz dažādām negācijām, kas galvenokārt saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara
radītajām globālajām blaknēm, Latvijas darba tirgus ir
tendēts uz nodarbinātības
pieaugumu un bezdarba līmeņa samazināšanos.
Globālās inflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, šķiet, beidzot pamanījušas arī centrālās bankas, kuras, cenšoties slāpēt straujo patēriņa cenu kāpumu, sākušas visai agresīvu procentu likmju celšanas kampaņu.
Aukstās sezonas drīzā atnākšana un runas par gāzes deficītu rada aizvien lielāku nemieru iedzīvotājiem, it īpaši tiem cilvēkiem, kuru mājsaimniecībās gāzes un elektrības patēriņš neizbēgami ir un turpmāk būs liels. Turklāt otrais izriet no pirmā, jo tā elektrība, kuru nevar ģenerēt ar atjaunojamiem resursiem, tiek iegūta termoelektrostacijās, kur svarīgākā loma ir tieši "zilajam kurināmajam".
Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.
Krievijas atkārtoti uzsāktais karš Ukrainā jau pavasarī radīja bažas par to, cik
lielā mērā gan ģeopolitiskās
situācijas pasliktināšanās,
gan izejvielu cenu kāpums,
gan atsevišķu tirgu (Krievijas,
Baltkrievijas) aizvēršanās ietekmēs mūsu valsts tautsaimniecību un līdz ar to arī iedzīvotāju spēju gūt ienākumus,
pirkt preces, iegādāties pakalpojumus un maksāt rēķinus.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mērena inflācija nāk par labu saimnieciskajai aktivitātei, tā veicina peļņas gūšanu korporatīvajā sektorā, ļauj palielināt algas un galu galā ir labvēlīga tam, lai celtos arī kopējais labklājības līmenis. Taču šeit atslēgas vārds ir «mērena», un pašreizējais vairāk nekā 20% lielais patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē par tādu nav uzskatāms.