Izstādē Papīrs. Āda. Porcelāns Liepājas muzejā piedalās 11 dažādu nozaru mākslinieces no Liepājas, Rīgas, Ogres, Ikšķiles un Kauņas – Liene Eltermane, Signe Kraukle, Inga Galvāne, Žanete Žvīgure, Ilze Karlsone, Kristīne Švarca, Anita Ozoliņa, Karīna Kēberga, Lolita Grabauskiene, Ramute Toliušīte (Ramute Toliušyte) un Relite Miele.

Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā Pilot būs aplūkojama starptautiska grupas izstāde Mūsu esamība plešas ārpus mūsu ķermeņiem. Izstādes idejas autore ir māksliniece Sabīne Šnē un tā veidota viņai sadarbojoties ar māksliniekiem no Latvijas un ārzemēm. Savukārt izstādē SEB stipendija glezniecībā 2024 būs aplūkojami sešu balvai izvirzīto mākslinieku darbi, kurus veidojuši Andris Kaļiņins, Gunta Lante, Madara Freidenfelde, Paula Viļuma, Renāte Pagaste un Sofija Frančeska Putniņa.

Vārda autopsija etimoloģiskā izcelsme ir sengrieķu αὐτοψία un nozīmē redzēt savām acīm. Process, ar kuru apzīmē, detalizētu medicīnisku apskati un/vai miruša ķermeņa preparēšanu, lai noteiktu nāves cēloni zinātniskiem vai medicīniskiem mērķiem.

Māksla XO galerijas jubilejas izstāde ir veltījums galerista profesijai. Tajā piedalās mākslinieki ar aicinājumu atklāt redzējumu par savu galeristu un galerista profesiju kā tādu. Centrālais motīvs ir nedaudz provokatīvs un simbolisks vārdu savienojums – kailais galerists, kur kailums izprotams kā atklāšanās: galerists bez maskas, tāds, kāds ir savā ikdienas darbā, kāds ir savā sirdī, savās kaislībās un mīlestībā pret mākslu, vai māksliniekiem. Gan galeristam, gan māksliniekam kailums ir emocionāla atklātība un ievainojamība vienlīdz – izrādīt savu dvēseli tikpat atklāti/patiesi kā ķermeni.

Kopš mākslinieces pēdējās personālizstādes Rēzeknē pasaulei pāri pārbrāzušies pieci trauksmaini gadi. Mūsu planēta šķiet zaudējusi līdzsvaru, un civilizācija gatavo sevi apokaliptiskām attiecībām. Bet Ģertrūde Zeile glezno. Galvenokārt portretus. Tos, kas mums apkārt. Un apkārt ir tie, kas TV ekrānā, draugu atsūtītās ziņās, kāda īpaši saistošas personības seja datora ekrānā.

TUR_telpā atklāta 2024. gada noslēdzošā izstāde Liminal Limbo. Grupas izstāde, kurā piedalās mākslinieki Katrina EW, Oto Holgers Ozoliņš, Kristīna Rezviha un Patrīcija Māra Vilsone, atspoguļos pārdomas, kas pieder paaudzei, kura atrodas uz robežas starp mileniāļiem un Gen Z, laikā, kad pati pasaule atrodas savā izšķirošo pārmaiņu brīdī.

Izstādes pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi Jūrmala gleznās. Šai iniciatīvai diemžēl nebija lemts ilgs mūžs – 1940. gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939. gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus.

Izstādē ir trīs daļas: Latvija (1996), I love Borås! (1988–1995) un Birojs (1994–1999). Skatoties kopā, šīs trīs fotogrāfiju sērijas — visas no aptuveni viena laikmeta — atspoguļo Larsa Tūnbjērka unikālo fotografēšanas veidu un uzsver viņa attēlu emocionālo iedarbību.

Atzīmējot Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas Skulptūru mežs ceturto pastāvēšanas gadu, 31. oktobrī un 1. novembrī Mākslas muzejs Rīgas birža uzsāk starptautisku zinātnisko lasījumu sēriju par autentiskumu un oriģinalitāti dažādās mākslas nozarēs – Autentiskums muzeju kolekcijās un pasaules kultūru kontekstā. Pieredze, kritika un perspektīvas.

Izstādē māksliniece aktualizē sievietes pieredzes ievainojamības, trausluma un atmiņu pārmantojamības aspektus.

Āzijas mākslas galerijā apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, veltīta Indijas mākslai. Indijas civilizācijai ir daudzslāņaina vēsture, kas sniedzas piectūkstoš gadu senā pagātnē. Tādējādi izveidojusies liela etniskā, kultūras, valodu, reliģiju, mākslas un paaudzēs pārmantotu amatniecības prasmju dažādība.

Aicina apmeklēt izstādi Jiesia, kurā būs apskatāma Kauņas Eksperimentālās mākslas keramikas rūpnīcas Jiesia (Lietuva) kaula porcelāna darbu izlase. Izstāde piedāvā unikālu iespēju iepazīt gan Lietuvas porcelāna ražošanas vēsturi, gan mūsdienu interpretācijas un inovācijas kaula porcelāna mākslā. Izstāde atklāj Jiesia rūpnīcas vietu Baltijas valstu porcelāna tradīcijas attīstībā un iepazīstina ar to kā vienu no porcelāna ražotājiem reģionā.

Vija Zariņa: «Vienmēr esmu vēlējusies uzgleznot neizststāstāmo, bet sajūtamo un redzamo. Ar eļļas krāsām un uz audekla. Savā glezniecībā īpašu nozīmi piešķiru ainavai. Nevis no dabas nogleznotai, bet dabas inspirētai. Es tās saucu par savu sajūtu ainavām. [..]

Izstādes ekspozīcijā varēs redzēt darbus no gleznotājas Anitas Melderes privātās kolekcijas, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Rotko muzeja krājuma.

Norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde Dzīve un mirkļi. Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs. Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.