Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Publikācijas

Patvēruma rašana keramikā © DIENA

"Radu, tātad esmu" – ar franču filozofa Renē Dekarta slavenās frāzes interpretāciju nosaukumā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir atklāta Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde Creo ergo sum, kas būs aplūkojama līdz 3. oktobrim. Tā iepazīstina ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ievērojamākajiem autoriem un vienlaikus fiksē nozares pašreizējo stāvokli un attīstību globalizācijas laikmeta koncepciju mainībā. Kopumā izstādē ir pārstāvēti deviņpadsmit Baltijas valstu laikmetīgās keramikas mākslinieku, kurus ir izraudzījušies un aicinājuši piedalīties ar jauniem vai nesen tapušiem darbiem trīs kuratori – Valentīns Petjko (Latvija), Aurēlija Seiliene (Lietuva) un Pille Kaleviste (Igaunija).

Kairišs: ir jāpatrako! © DIENA

Dailes teātrī mūs sagaida tāda sezona, kāda vēl nav bijusi. Pirmizrāžu birums jau ir sasniedzis Eduarda Smiļģa pirmos gadus, kad viņš taisīja līdz 40 pirmizrādēm sezonā. Latvijas kultūras kanonā no Dailes teātra ietilpst Smiļģa teātris, Pētera Pētersona teātris, Arnolda Liniņa teātris un arī izcilā Martas Staņas Dailes teātra ēka – visskaistākā teātra modernisma ēka Eiropā. Ņemot vērā to, ka aktieri Lidija Pupure, Olga Dreģe un Juris Strenga ir piedzīvojuši gan Smiļģa, gan Liniņa, gan Pētersona teātra ēru, mums radās ideja par Dailes kanonu – vakar notikušajā preses konferencē sacīja Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.

Labticība vai aizdomīgums? © DIENA

Pieminot Regīnas Ezeras 90 gadu jubileju, Dailes teātrī dramatizētā un iestudētā izrāde Zemdegas Dmitrija Petrenko režijā pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada novembrī. Taču radošā komanda to paguva parādīt tikai saviem kolēģiem, spēlējot gandrīz tukšā Lielajā zālē.

Lai arī maskās, bet brīvi no pandēmijas © DIENA

Vidusjūras salu valsts Malta atsākusi tūrisma sezonu, tomēr, sargājot iedzīvotājus, atļauts iebraukt tikai pilnībā pret Covid-19 vakcinētiem viesiem. Alternatīva – karantīnas laiks par saviem līdzekļiem jāpavada īpašas karantīnas viesnīcas numurā. Maltas valdība meklē iespējas palīdzēt uzņēmējiem, tāpēc piešķir dažādus pabalstus, kas silda vietējo tirgu.

Iekšēji bija pārliecība © DIENA

Pelnīti pēc parādītā snieguma laukumā. Latvijas pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka (16. izsētais numurs) olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā pārspēja Kanādas pāri Hetere Benzlija/Brendija Vilkersone (10.) ar 2-1 (21:13, 18:21, 15:11). Ceturtdien pusfinālā būs jāspēlē ar Austrālijas duetu Mariafe Artaho de Solara/Talika Klensija.

Turpinās tikai viena © DIENA

Pretēji vietām sezonas rangā olimpiskās kvalifikācijas sacensībās sarindojās Latvijas šķēpmetējas. Madara Palameika pārsniedza 60 metru atzīmi un ar sezonas labāko rezultātu (60,94) ieguva pēdējo ceļazīmi uz finālsacensībām. Anete Kociņa ar 58,84 metrus tālu metienu ieņēma 21., Līna Mūze ar 57,33 metriem – 26. vietu. Piektdien finālsacensībās startēs 12 labākās šķēpmetējas.

Nokļuva favorītes nagos © DIENA

Galvenās favorītes eksāmenu olimpiskā turnīra pirmajā kārtā jeb astotdaļfinālā neizturēja Latvijas cīkstone Anastasija Grigorjeva, tomēr atšķirībā no iepriekšējām divām reizēm šoreiz daugavpilietei pavērās iespēja cīnīties par bronzas godalgu gandarījuma turnīrā. Tā pusfināls notika agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika, bet godalgas tiks dalītas pusotru stundu pēc pusdienlaika.

Bronzas vērts cēliens © DIENA

Asara vēl nenobira, jo pagaidām neesmu sapratis, kas notika, – ar kautrīgu, tomēr gandarījuma pilnu smaidu žurnālistiem nule izcīnīto olimpisko bronzas godalgu atrādīja Latvijas svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Svara kategorijā līdz 109 kilogramiem ventspilnieks nebūt nebija starp favorītiem uz vietu trijniekā, tomēr Artūrs izmantoja konkurentu kļūdas un pats parādīja teicamu sniegumu grūšanas disciplīnā, ar jaunu Latvijas rekordu nopelnot vietu uz goda pjedestāla.

Vēl pieejamas budžeta vietas © DIENA

Lai gan augstskolās reflektantu pamatuzņemšana noslēdzās jau jūlija vidū, vēl ir iespēja pieteikties virknē studiju programmu gan maksas, gan valsts finansētās vietās. Tiesa, iespēja iekļūt "budžetniekos" ir ierobežota, jo daļā programmu brīvas ir tikai pāris vietas. Tāpēc augstskolas mudina – pirms dokumentu iesniegšanas noskaidrot svaigāko informāciju konkrētajā fakultātē.

Sargāt vai ļaut arī saimniekot © DIENA

Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos – tā aicinājumu uzsāk Aivars Jakobsons pilsoņu parakstu vākšanas portālā ManaBalss.lv, kuru patlaban atbalstījis nepilns simts iedzīvotāju. Iniciatīvas autors rosina veikt likumu izmaiņas, jo patlaban noteiktā Natura 2000 kompensāciju sistēma ir nepietiekama, atlīdzība neatbilst kokmateriālu tirgus cenai, jo gadā ir tikai pārsimt eiro.

Izraēlas tiesa vilcinās lemt par īpašuma strīdu © DIENA

Izraēlas Augstākā tiesa atlikusi sprieduma pieņemšanu ilgajā juridiskajā strīdā, kas var beigties ar vairāku palestīniešu ģimeņu izlikšanu no mājokļiem Austrumjeruzalemē un palestīniešu nemieru atsākšanos. Tiesa piedāvājusi pusēm vienoties par kompromisu, saskaņā ar kuru palestīnieši atzītu ebreju kolonistu tiesības uz strīdīgajiem zemes gabaliem un iegūtu "aizsargāto nomnieku" statusu, taču šāds risinājums neapmierina ne vienus, ne otrus.

Nav pieļaujams nelegālo migrantu uzņemšanas scenārijs © DIENA

Par Latvijas gatavību nelegālo migrantu plūsmai caur Baltkrieviju, obligātās vakcinācijas prasību riskiem, drošības dienestu apvienošanu, "Ādamsona lietu" un tiesu praksi pierādījumu vērtēšanā Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu iztaujā Agnese Margēviča.

Kalendārs

Augusts, 2021
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.