Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Publikācijas

Ceļā uz deflācijas atgriešanu © DIENA(1)

Piezemēšanās, ko patlaban jau piedzīvo un nākotnē vēl spēcīgāk piedzīvos pasaules tautsaimniecība, neizbēgami radīs pārmaiņas preču un pakalpojumu cenās. Ekonomikai saraujoties un pieprasījumam mazinoties, ir paredzama tāda situācija, kurā piedāvājums būs ievērojami lielāks nekā pieprasījums. Tas gan neattiecas uz dezinfekcijas līdzekļiem un aizsargmaskām, kā arī uz tām precēm, kuru savlaicīga piegāde ir apgrūtināta Covid-19 izplatības un ar to saistīto karantīnas ierobežojumu dēļ. Taču tikai maza patērētāju daļa šobrīd var cerēt uz krītošās inflācijas radītajiem ieguvumiem, jo cenu samazināšanās būs saistīta arī ar jaunu ekonomikas lejupslīdes vilni, kas nesīs zemākus kopējos ienākumus un pirktspēju.

Krīzes otro fāzi gaidot © DIENA(13)

Pasaules ekonomikas nedienas, kas saistītas ar Covid-19 izplatību, izrādījušās plašākas, nekā vēl nesen tika prognozēts. Darba pārtraukšana vai ierobežošana dažādās nozarēs uz dažiem mēnešiem izraisa ne tikai īslaicīgu ienākumu kritumu darbiniekiem un uzņēmumiem, bet arī rada virkni tālejošu problēmu, kas saistītas ar spēju segt kredītsaistības, piesaistīt jaunus līdzekļus investīciju projektiem un pozitīvā virzienā mainīt ekonomikas kopējo struktūru.

Lētā melnā zelta ieguvumi © DIENA

Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.

Mažorīgs muzikālais fitness. "Varētu teikt, ka aicināšu klausītājus uz deju!" saka pianiste Agnese Egliņa © DIENA

Ir mierpilnāks, pārdomu pilns laiks, tomēr ļoti radošs. Pēdējās dienās jūtu, ka atkal nepietiek stundu, jo jāgatavojas koncertam, galvā rodas nākotnes idejas, jaunas kamermūzikas un solo programmas. Sakrājies daudz, ko pati vēlos noklausīties, – saka Agnese Egliņa, viena no mūsu darbīgākajām, dinamiskākajām un daudzpusīgākajām mūziķēm. Šovakar, 20. aprīlī, plkst. 18 gaidāma pianistes uzstāšanās Latvijas Radio 3 Klasikas 1. studijas koncertu sērijā Viens pats studijā, kas baudāma LR3 Klasikas ēterā un LR3 Facebook video tiešraidē. Programmu viņa vēlējusies veidot mažorīgāku – "varētu teikt, ka aicināšu klausītāju uz deju".

Kultūra nepadodas krīzes apstākļos © DIENA(13)

Covid-19 radītās krīzes dēļ pašlaik gan muzeju, gan koncertzāļu darbība ir zināmā mērā apstājusies. Dažas kultūras un izklaides iestādes izmanto iespēju rīkot un pārraidīt pasākumus tiešraidē. Citas savukārt izmanto šo laiku, lai veiktu ar apmeklētāju uzņemšanu un pasākumu rīkošanu nesaistītus darbus.

Galvenais pašvaldības sāpju bērns arī Covid-19 krīzes laikā © DIENA(8)

Galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam Rīgas satiksme jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ jau šobrīd radušies pamatīgi zaudējumi. Uzņēmumā lēš, ka mēnesī tie ir divi miljoni eiro. To, cik lielu negatīvo iespaidu uz Rīgas satiksmi būs atstājusi valstī Covid-19 izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, būs iespējams pateikt gan tikai pēc tās beigām. Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, vidējais pasažieru skaits vienā reisā šobrīd ir divpadsmit, kamēr pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas – vidēji 51 pasažieris.

Grieķijā sāk pārvietot bērnus prom no bēgļu nometnēm © DIENA(3)

Nedēļas nogalē uz Vāciju no grieķu bēgļu un migrantu nometnēm transportēja piecdesmit nepilngadīgo. Tuvākā laikā plānots pārvietot nepilnus divus tūkstošus jauniešu. Cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka steigšus jāpārvieto visi nepilngadīgie, kas šķērsojuši Eiropas Savienības robežu bez pieaugušajiem un šobrīd ir spiesti uzturēties Grieķijas pārpildītajās nometnēs, kur pēdējās nedēļās sāk izplatīties jaunais koronavīruss (SARS-CoV-2).

Aplokšņu algas sit pa kabatu © DIENA(22)

Pašreizējā krīzes situācijā vieni no sociāli neaizsargātākajiem ir cilvēki, kas strādājuši ēnu ekonomikā, saņemot aplokšņu algu, jo tas nozīmē, ka viņiem gan dīkstāves, gan bezdarbnieka pabalsts ir ļoti niecīgs. Uz nelielo dīkstāves pabalstu apjomu saistību ar aplokšņu algām norāda arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Saskaņā ar VID datiem vidējais dīkstāves pabalsts ir tikai 258 eiro, bet mazākais piešķirtais pabalsta apmērs ir nedaudz vairāk par četriem eiro.

Kalendārs

Aprīlis, 2020
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.